Stāsti

Ārstiem un medmāsām gripas laikā par savu veselību jāgādā pašiem

Stāsti

Atklāts Rīgas Doma atjaunotais tornis

Parlamentā atbalstīta puse no "Mana balss" iesniegtajām kolektīvajām iniciatīvām

Puse «Mana balss» iniciatīvu netiek realizētas, par savu ideju aktīvāk jāiestājas arī Saeimā

Pilsoniskās līdzdalības platformā „Mana balss” jau janvārī prognozē to, ka arī šogad vairākas iedzīvotāju rosinātas iniciatīvas likumdošanā varētu nonākt parlamentā. Lai gan katru gadu vairākas tautā atbalstītas idejas savāc nepieciešamo parakstu skaitu, aptuveni puse ideju netiek realizētas. Problēma gan esot ne tikai deputātu pretestība, bet arī nepietiekams iniciatīvas autoru darbs, kas tālāk nepieciešams, lai savāktie paraksti pārtaptu jaunos likumos vai esošu likumu grozījumos.

Pērngad Saeimā nonāca četras kolektīvās iniciatīvas, kuru autoriem izdevās savākt nepieciešamos 10 000 pilsoņu parakstu. Par tādām iniciatīvām kā marihuānas dekriminalizācija vai par nemainīgu vasaras laika saglabāšanu un citām ziņojis arī Latvijas Radio. Nesen kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu „Par ceļiem bez bedrēm” skatīja Saeimas atbildīgās komisijas deputāti. Arī šogad paredzams, ka vairāki ierosinājumi varētu savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Piemēram, priekšlikumam par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu pagaidām trūkst vien 300 balsu.

''Būtu svarīgi, manuprāt, gan vēlētājiem, gan arī starptautiski parādīt to, ka nozīmīgāko amatpersonu valstī mēs vēlam atklāti un mēs nekaunamies par saviem vēlēšanu biļeteniem vai kā citādāk nemēģinām manipulēt ar to. Šāda aizdomu ēna par procesu ir bijusi un sekojusi šīm vēlēšanām,'' par ideju stāsta tās autors Jānis Veide.

Atbalstītāju skaits Veides idejai lēnām turpina pieaugt un, iespējams, jau šogad šī būs viena no tām iniciatīvām, kas nonāks Saeimā. Kopumā kopš portāla dibināšanas 2010.gadā parlamentā izskatītas 20 iedzīvotāju iniciatīvas, no kurām atbalstītas gandrīz puse jeb deviņas. Par to, kā šos rādītājus varētu uzlabot, stāsta platformas vadītājs Imants Breidaks:

''Šobrīd, teiksim, notiek sarunas un diskusijas, kā varētu iesaistīt arī naudas apriti, ar pūļa finansēšanas veidu atbalstīt viņus finansiāli, lai viņi varētu ne tikai dokumentāli kaut ko lobēt, bet arī klātienē, presē. Protams, ar kvalitātes kontroli un visu pārējo, bet tas radītu vēl vienu unikālu lietu, ka tauta pati spēj finansēt lobiju lietām, kas tai interesē.''

Ne vienmēr iniciatīvas netiek pieņemtas tādēļ, ka trūktu deputātu atbalsta vai to lobijam būtu nepieciešama nauda, tā uzskata Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Latvijas Universitātē un efektīvas pārvaldes pētniece Iveta Reinholde. Drīzāk trūkstot mērķtiecīgas idejas autora tālākas darbības pašā Saeimā.

''Kad jau tā iniciatīva nonāk Saeimā un viņa tiek iesniegta, būtiskākais ir attiecīgi lobiju darbs, faktiski Saeimas partiju pārliecināšana par to, ka šī iniciatīva tālāk ir jāizskata, ka šī iniciatīva ir to vērta, un tur jau būtiskākais ir iet un runāt faktiski ar katru Saeimas deputātu atsevišķi, lai viņu pārliecinātu un mēģinātu, kā lai saka, tādā veidā būvēt to atbalsta pozīciju. Ir jābūt ļoti rūpīgam un skrupulozam darbam, lai veiktu attiecīgās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos,'' norāda Reinholde.

Pārliecinošam vairākumam likumprojektu autori ir dažādu ministriju ierēdņi, kas savu ideju aktīvi virza arī parlamentā. Turklāt ministriju likumprojekti ir arī rūpīgi izstrādāti, bet interneta iniciatīvām nereti klāt pievienots vien īss problēmas apraksts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt