Puse jaunatklāto vēža gadījumu – pacientiem no Rīgas un Pierīgas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Rīgā un pašvaldībās, kuras statistiķi pieskaita Pierīgas reģionam*. Šī iedzīvotāju skaita attiecība atspoguļojas ar vēža saslimstības un mirstības rādītājos. Absolūtos skaitļos rēķinot, puse no pirmreizējiem vēža pacientiem dzīvo Rīgā un Pierīgā (2017. gadā 50,52%). Un arī puse vēža dēļ mirušo 2017. gadā bija no Rīgas un Pierīgas pašvaldībām (50,16%).

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) saslimstības un mirstības rādītājus rēķina uz 100 000 iedzīvotājiem. Šo rādītāju iegūst, vēža pacientu vai mirušo skaitu attiecinot pret vidējiem gada iedzīvotājiem attiecīgajā teritorijā. Tādējādi tiek iegūts rādītājs, kuru iespējams izmantot, lai dažādas teritorijas salīdzinātu savā starpā, un, piemēram, ļauj secināt, vai saslimstība attiecīgajā reģionā ir augstāka jeb zemāka nekā valstī vidēji.

ĪSUMĀ:

  • 50,52% pirmreizējo vēža pacientu 2017. gadā bija no Rīgas un Pierīgas.
  • Galvaspilsētā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem nedaudz augstāka nekā vidēji Latvijā; Pierīgas pašvaldībās – otra zemākā saslimstība valstī.
  • Mirstība vēža dēļ Pierīgā zemākā Latvijā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, Rīgā atbilstīga valstī vidējiem rādītājiem.
  • Augstākā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem – Salacgrīvas novadā, zemākā – Mārupē; augstākā mirstība Mālpils novadā, zemākā – Sējas novadā.
  • Biežākie audzēji Rīgā – krūts, kolorektālās daļas un prostatas vēzis, Pierīgā – prostatas, krūts un kolorektālās daļas ļaundabīgi audzēji.

2017. gadā diagnoze ''vēzis'' pirmoreiz tika noteikta 3923 Rīgā dzīvojošajiem un 1933 Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem. Rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, attiecīgi Rīgā bija ceturtā augstākā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem Latvijā (613,3 saslimušo uz 100 000 iedzīvotājiem), bet Pierīgā saslimstība bija krietni zem vidējā rādītāj valsti – 551,5 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir otrs zemākais rādītājs Latvijā.

Pierīgā saslimstība ir viena no zemākajām valstī jau ilgstoši,

savukārt Rīgā saslimstības rādītāji samazinās kopš 2013. gada, līdz tam galvaspilsēta bija viena no saslimstības ar ļaundabīgu audzēju līderēm.

Made with Flourish

2017. gada beigās Latvijas ārstniecības iestāžu uzskaitē kopā bija 77 341 vēža pacients, no tiem vairāk nekā puse (51,45%) bija no Rīgas un Pierīgas, attiecīgi 27 029 un 12 763.

Rīga ir vienīgais Latvijas reģions, kurā biežākais ļaundabīgais diagnosticētais audzējs (neskaitot citus ļaundabīgus ādas audzējus) bija krūts vēzis,

turklāt no Rīgas bija trešā daļa visu krūts vēža pacientu valstī.

Otrs biežākais diagnosticētais ļaundabīgais audzējs Rīgas iedzīvotājiem bija kolorektālajā daļā, kam sekoja prostata. Saslimstība ar šiem audzējiem galvaspilsētā ir augstāka nekā Latvijā vidēji.

Savukārt Pierīgas pašvaldībās gandrīz ar visiem ļaundabīgajiem audzējiem saslimstības rādītāji ir zemāki par vidējiem Latvijā. Biežākie audzēji Pierīgā – prostatas, krūts, kolorektālās daļas, kā arī bronhu un plaušu. Taču ir atsevišķi vēža veidi, ar kuriem saslimstība Pierīgā ir augstāka nekā Latvijā vidēji. Piemēram, ar urīnpūšļa ļaundabīgu audzēju.

Made with Flourish

No kopumā 30 Rīgas un Pierīgas reģiona pašvaldībām tikai 11 saslimstības ar ļaundabīgiem audzējiem rādītājs ir augstāks nekā Latvijā vidēji.

Šīs statistikas augšgalā ir Salacgrīvas novads, kurā vēža saslimstība 2017. gadā bija ceturtā augstākā Latvijā.

Augsta saslimstība bija arī Baldones, Saulkrastu un Engures novados. Arī Rīgā saslimstība ar vēzi 2017. gadā bija nedaudz augstākā kā Latvijā. Savukārt zemi saslimstības rādītāji novēroti turīgākajās Pierīgas pašvaldībās – Mārupē, Garkalnē, Babītē un Ķekavā.

Sieviešu saslimstības ziņā vērojams, ka vairumā šī statistiskā reģiona pašvaldību atklāto vēža gadījumu skaits ir zemāks nekā Latvijā vidēji. Izņēmums ir sešas pašvaldības, kurās saslimstības rādītājs ir augstāks par valstī vidējo. Turklāt trīs – būtiski augstāks. Sieviešu saslimstība augsta 2017. gadā bija Baldones, Salacgrīvas un Carnikavas novados. Bet, piemēram, Alojas un Jaunpils novados sieviešu saslimstības rādītājs bija viens no zemākajiem valstī.

Nedaudz cita aina vērojama, analizējot vīriešu saslimstības datus. SPKC datu bāzē pieejamās ziņas liecina, ka, piemēram, Salacgrīvas novadā 2017. gadā bija ceturtie augstākie vīriešu saslimstības rādītāji valstī (1086,5 saslimušo uz 100 000 vīriešiem, Latvijā vidēji - 654). Augsti vīriešu saslimstības rādītāji bija arī Krimuldas, Engures un Alojas novados. Savukārt Pierīgā zemākā saslimstība – Mārupē, Garkalnē un Ikšķilē.

Pētījuma veicējiem detalizēti dati par saslimstības un mirstības rādītājiem Latvijas novados un pilsētās gan pieejami vien par 2017. gadu, kas neļauj veikt secinājumus par tendencēm ilgtermiņā.

Made with Flourish

Vēža statistikā būtisks rādītājs ir piecu gadu izdzīvotība. Tas parāda, cik no uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem attiecīgajā pašvaldībā nodzīvo vismaz piecus gadus pēc diagnozes noteikšanas. Jaunākie pieejamie dati ir par 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem pacientiem un, attiecīgi, statistikā redzams, cik no tiem bija dzīvi 2017. gada nogalē.

No Pierīgas pašvaldībām šajā radītājā vissliktākie rezultāti bija Engures novadā, kurā vismaz piecus gadus bija nodzīvojuši vien 27,5% vēža pacientu.

Zemi izdzīvotības rādītāji bija arī Alojas, Limbažu, Garkalnes un Ķeguma novados.

Pozitīvi šajā statistikā izceļas Carnikavas novads, kurā 2017. gada nogalē dzīvi bija 67,6% no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem. Carnikavā bija trešie augstākie izdzīvotības rezultāti Latvijā. Augsts šis rādītājs arī Sējas un Siguldas novados.

Made with Flourish

Absolūtos skaitļos rēķinot, puse no vēža dēļ dzīvību zaudējušajiem 2017. gadā bija no galvaspilsētas Rīgas un Pierīgas statistiskajā reģionā ietilpstošajām pašvaldībām. 2017. gadā ļaundabīga audzēja dēļ Rīgā mira 1971 cilvēks, Pierīgā – 1033.

Uz 100 000 iedzīvotājiem rēķinot, Pierīgā mirstība bija zemākā Latvijā, savukārt Rīgā – atbilstīga valstī vidējam mirstības koeficientam.

Trešajā daļā Pierīgas pašvaldību mirstība vēža dēļ ir augstāka nekā Latvijā vidēji. Būtiski augstāka mirstība ir Inčukalna novadā (461,9 mirušie uz 100 000 iedzīvotājiem, Latvijā vidēji – 308,3). Savukārt zemākā mirstība 2017. gadā bija Sējas novadā, kur vēzis dzīvību laupīja diviem cilvēkiem, un tas bija otrs zemākais mirstības rādītājs Latvijā.

Made with Flourish

Interesantas likumsakarības vērojamas, ja vēža saslimstības un mirstības rādītājus pašvaldībās salīdzina pēc tādiem sociālekonomiskiem rādītājiem kā iedzīvotāju vidējie ienākumi, vidējais vecuma pensijas apmērs un iedzīvotāju vecums.

Vēzis lielākoties tiek atklāts cilvēkiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, attiecīgi iedzīvotāju vidējais vecums pašvaldībā arī ir viens no rādītājiem, kas izskaidro, kāpēc attiecīgajā novadā vai pilsētā vēža slimnieku ir vairāk, vai gluži pretēji – mazāk. Rīgai tuvākajos kaimiņu novados vidējais iedzīvotāju vidējais vecums ir krietni zem vidējā iedzīvotāju vecuma valstī.

Piemēram, Mārupes novada iedzīvotāju vidējais vecums ir 33,4 gadi, kamēr Latvijā vidēji – 42,3. Attiecīgi šajā novadā ir ne vien zemi saslimstības rādītāji, bet arī zema mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ. Turklāt šajā novadā dzīvojošajiem vēža pacientiem ir labi piecu gadu izdzīvotības rādītāji. Šis novads izceļas arī ar iedzīvotāju vidējo ienākumu apmēru, kas ir viens no augstākajiem valstī, un arī vidējais vecuma pensijas apmērs šajā novadā ir krietni virs valstī vidējā.

Savukārt pretēja aina vērojama novadā, kurā ir reģionā augstākie saslimstības rādītāji un augsts mirstības koeficients vēža dēļ. Engures novads ir vecākā Pierīgas pašvaldība, tās iedzīvotāju vidējais vecums – 44,9 gadi. Un, lai arī iedzīvotāju ienākumu un vecuma pensijas vidējais apmērs nav būtiski zemāki par valstī vidējiem rādītājiem, šajā novadā ir valstī vieni no sliktākajiem piecu gadu dzīvildzes rezultātiem.

Made with Flourish

* Atbilstīgi Ministru kabineta rīkojumam “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām” Pierīgas reģionā ietilpst Alojas novads, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Engures novads, Garkalnes novads, Ikšķiles novads, Inčukalna novads, Jaunpils novads, Jūrmala, Kandavas novads, Krimuldas novads, Ķeguma novads, Ķekavas novads, Lielvārdes novads, Limbažu novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salacgrīvas novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads un Tukuma novads.

Dati par saslimstību un mirstību ar vēzi visā Latvijā pieejami šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti