Plašāka uzmanība iestādei, kuras uzdevums ir labot uzvedību un atgriezt nepilngadīgos likumpārkāpējus normālā dzīvē, pievērsta pēc Latvijas Televīzijas raidījumiem, ko pērn veidoja "Aizliegtais paņēmiens". Tajā atklāti tādi pārkāpumi kā bērnu sodīšana ar ilgām stundām izolētā karcerī, ko speciālisti nosauca par spīdzināšanu. Tāpat dažādas iespējamas vardarbības epizodes un strikta sodu sistēma. Tā tagad esot aizstāta ar dažādiem labumiem apmaiņā pret labu uzvedību.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) norādīja: "Faktiski likvidējot to bezcerīgo situāciju, kad – dari ko darīdams, viss būs slikti. [Nomainot] uz to, ka ir vairākas iespējas skolēniem un uzskatāmas iespējas saņemt motivācijas papildu lietas, kaut vai tik elementāri kā televīzijas skatīšanās vakarā un tamlīdzīgi. Šajā situācijā mēs nonācām arī ministrijas neizdarītā mājasdarba dēļ."
Kopš skandāla "Naukšēnos" darbu iestādē uzteikuši divi darbinieki, bet komandai pievienojušies četri jauni kolēģi. Visam kolektīvam nodrošinātas apmācības par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. Bet iestādes vadība uz laiku uzticēta atstādinātā direktore vietniecei. Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, kāpēc kā vietniece viņa nav rīkojusies, lai novērstu pārkāpumus, pašreizējā direktora pienākumu izpildītāja atbildēja, ka esot strādāts atbilstīgi tā laika Ministru kabineta noteikumiem.
Sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" direktores pienākumu izpildītāja Urzula Kronberga norādīja: "Nu, mēs arī centāmies samazināt visus iespējamos... teiksim, namiņā likšanas gadījumus. No savas puses, cik mēs varējām, tik mēs arī īsinājām."
Bet ministre sacīja: "Šobrīd šis risinājums ir faktiski vienīgais. Mums kā ministrijai nav iespējas izsludināt atsevišķu pieteikšanos uz vadītāja amatu, lai gan patiešām būtu cilvēki, kas būtu gatavi."
Tā kā iestādes atstādinātais direktors inspekcijas piemēroto sodu pārsūdzējis, galīgu lēmumu pieņemšana vēl esot atliekama.
VBTAI sekos līdzi pārmaiņām
VBTAI kopumā vērtēja, ka ugunsgrēks iestādē ir nodzēsts, bet vēl ļoti daudz darāmā.
Inspekcijas vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska norādīja: "Tas ir darbs, kurš nevar apstāties. Ar to, ka ir izveidoti grozījumi un ir jauns normatīvais regulējums, ar to vien nepietiek. Un ir solīti pa solītim tomēr jāveido tas, ka šī iestāde ir tāda – nevis soda izciešanas vieta, bet tomēr ar mērķi, lai bērni atgrieztos sabiedrībā gan ar sociālām prasmēm, gan ar vērtību izpratni un visu pārējo."
Septiņās lietās no 13 ir piemērots sods – vairākās lietās naudassods ar liegumu vairākus gadus strādāt iestādēs, kurās uzturas bērni. Citās izteikts brīdinājums. Sešās lietās iznākuma nav noilguma vai pierādījumu trūkumu dēļ, jo bērni atteikušies liecināt.
Par smagākajiem iespējamajiem vardarbības gadījumiem informācija nodota Valsts policijai. Un tā ierosinājusi kriminālprocesu.
"Protams, arī mūsu pusē tas ir ļāvis skaidrāk ieraudzīt tās lietas, kas līdz šim palaistas garām. Ja izmeklēšanas rezultāts kādam darbiniekam būs nelabvēlīgs, tad mūsu interesēs ir laikus zināt, kad lietas noslēgsies, lai varētu izsludināt vakances, uzņemt jaunus darbiniekus. Tomēr šobrīd tas vēl nav veicams," norādīja izglītības un zinātnes ministre.
Pirmās audzēkņu reakcijas – pozitīvas
"Naukšēnos" uz līguma pamata tagad strādā psihologs, medmāsa un vēl vairāki darbinieki, norit viņu apmācības. Situācija pēc sāktajām izmaiņām ir trausla, taču pirmās reakcijas pēc audzēkņu atgriešanās no brīvdienām iestādē ir pozitīvas.
Valsts probācijas dienesta Cēsu nodaļas vadošais probācijas speciālists, nodaļas vadītājs Jānis Zārdiņš Latvijas Radio sacīja: "Secinājumi ir izdarīti. Es domāju, ka vēl ir zināms ceļš ejams, kamēr mēs radīsim pietiekami motivējošu vidi, kurā jaunieši varēs meklēt atbildes uz jautājumiem, kāpēc viņiem ir tā dzīve iegrozījusies. Taču "Naukšēni" nevar būt vieni šajā procesā, tiem jābūt sasaistē ar daudzām amatpersonām, tiks stiprinātas sociālās korekcijas komponentes, kādas līdz šim "Naukšēnos" nav bijušas attīstītas."
