"Man žēl noskatīties, kā viņš nonīkst..." 10. klases skolnieka mamma Iveta Šaicāne neslēpj izmisumu. Viņas dēls pavasarī absolvēja devīto klasi, eksāmeni toreiz gāja secen. Žēl. Nebūs pieredzes pirms 12. klašu valsts pārbaudes darbiem. Bet vēl vairāk žēl, ka puisis, kura vidējā atzīme bijusi deviņi, tagad matemātikā saņēmis vien piecinieku, sekmes krīt arī kopumā un līdz ar to zūd motivācija vispār censties.
"Pirmkārt, piespiest sevi piesēsties. Ja ir online stunda, tad, protams, ka ir vieglāk. Tu atnāc un ar skolotāju komunicē. Bet, ja ir uzdoti uzdevumi pa dienu, tad ir tā, ka pats sāc uz savu saprašanu. Mājās mācīšanās iet pagrūti viņam," stāsta Šaicāne.
Pusaudžu vecumā regulāras tikšanās ar saviem vienaudžiem, atgriezeniskā saite no pedagogiem un citas iepriekš pašsaprotamas lietas spēlē lielu lomu. Mamma Iveta Šaicāne atklāj, viņas dēls mācās skolā, kur ir tikai 7. līdz 12. klašu bērni. Skola stāv pilnībā tukša.
"Es zvanīju uz skolu, un viņi teica – jā. Ka viņi principā nebūtu pret, ja būtu kaut kāds plāns, kā viņi tos bērnus var pieņemt, bet viņi neko nevar plānot, jo tas būtu pret valdības lēmumu," turpina Šaicāne.
Tikmēr 9. un 12. klašu topošo absolventu vecāki lūdz, lai topošajiem absolventiem skolu vismaz daļēji ļauj apmeklēt.
"Šobrīd, redzot, kā saslimšana progresē, mēs nevaram zināt, kad un kādā veidā mēs atgriezīsimies skolā. Protams, mēs uztraucamies, ka 9. un 12. [klases] mācās attālināti, un mēs uztraucamies par izglītības kvalitāti. Viens jautājums ir par to, vai tiešām nav iespējams 9. un 12. [klasēm] doties uz skolu? Tas šobrīd “B” modelī nav atļauts. Lai vai kā tu mācītos attālināti, tomēr klātienes efekts dod citu kvalitāti," saka Baldones vidusskolas Vecāku padomes priekšsēdētāja Iveta Sondore.
Par to atbildīgie politiķi sola vēlāk padomāt.
"Pirmajā mācību pusgadā mēs to nevērtēsim, bet otrajā mācību pusgadā, protams, ka 9. un 12. klasei tiks pastiprināti pievērsta uzmanība. Ja būs pastiprināti šie ierobežojumi, tad noteikti šīm klasēm būs arī kādas iespējas, kā to mazināt, un būs arī noteikti izņēmumi, kur viņi spēs konsultēties krietni vairāk. Un piedalīties arī klātienes procesā krietni vairāk," norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija)
Taču vecāki saka, galvenais, lai arī lēmumus par gaidāmajiem eksāmeniem atkal neatliek uz pēdējo brīdi. Ja pavasarī 9. klašu skolēniem valsts pārbaudes darbus atcēla, tad 12. klašu skolēni saskārās ar lielu spriedzi. Sākumā ministre piedāvāja atteikties no centralizētajiem eksāmeniem un ļaut augstskolām pašām vērtēt jauniešu zināšanas, bet vēlāk pārdomāja, un eksāmeni notika. Sejas maskās, īsāki un vieglāki.
"Martā bija norādījums, ka jauniešiem būtu jābūt gataviem šiem eksāmeniem, cik mēnešus viņi ir mācījušies klātienē, bet šobrīd lielākā mācību gada daļa, mēs varam paredzēt, ka būs attālināti. Tad ir jautājums par eksāmeniem. Vai eksāmeniem nav jābūt citādākiem, nekā viņi ir bijuši iepriekšējos gadus?" jautā Sondore.
Tikmēr Šuplinska apliecina, ka ministrija šobrīd gatavojas parastajiem centralizētajiem eksāmeniem "bez īpašiem izņēmumiem".
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
