355.gadā pirms mūsu ēras Amans – Ahašveroša galma augstākais ierēdnis - panāca, ka valdnieks pieņem dekrētu par pilnīgu visu impērijas ebreju iznīcināšanu. Amana plāni tika sagrauti, bet viņš pats gāja bojā ar citiem ebreju tautas „nedraugiem”.
Rēzeknes Zaļās sinagogas koordinators, gids Voldemārs Ivdris stāsta, ka purims ir “prieka svētki, kad ebrejiem pat atļauts noreibt, ne piedzerties, bet noreibt tik tālu, lai neatšķirtu Hamana lāstus no Mordehaja svētības”.
“Un, protams, tad ceptās hamana ausis, tās ir tās bulciņas, ko Rēzeknes ebreji vēl prot izcept,” par svētku tradīcijām stāsta Ivdris.
Rēzeknes ebreju kopienas valdes loceklis Ļevs Šenkers saka, ka svētkos “bija visi cilvēku slāņi, kas dzīvo Rēzeknē, gan nacionalitāšu, gan ticības, gan ieņemamo amatu ziņā, tik cilvēku nekad nav bijis, un tas priecē, ka Rēzeknes sinagoga kļūst par tādu centru, kultūras centru”.
Svētku tradīcija ir arī Esteres grāmatas lasījums, kas ir aptuveni pusstundu ilgs, un tā laikā klausītāji nedrīkstot pamest telpu, kā arī klausītāju pulkam nedrīkstot pievienoties jauni interesenti. Esteres grāmatas fragments arī ir centrālais objekts Rēzeknes Zaļajā sinagogā.
“Faktiski, kad sinagoga jau bija slēgta astoņdesmito gadu beigās, paši ebreji atrada vienīgo tīstokli, jo pārējie tātad tika nozagti padomju laikā, un vienīgais tas ir Esteres grāmatas fragments, tīstoklis, kas ir rakstīts 19. gadsimta beigās, ir ievietots kā artefakts Toras skapī. Un šodien tie purima svētki ir varbūt pat galvenie šai sinagogai, jo mums ir tikai viens tas artefakts, tas Esteres grāmatas fragments,” skaidro Voldemārs Ivdris.
Pasākuma apmeklētājiem patikusi purima svētku svinēšana – kādam tā ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu par ebreju kultūru un vēsturi, kādam savukārt lielākais prieks ir bijis par jauno klezmermūziķu grupu „L'Chaim”, kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē “Par dzīvi”.
Rudenī sinagogā gaidāms vēl kāds īpašs notikums – kāds komponists, kura vārdu sinagogas darbinieki pagaidām vēlējās paturēt noslēpumā, uzstāsies sinagogas telpās ar vokāli simfonisko poēmu “Rēzeknes Zaļā sinagoga”, kur viena no vokālistēm būšot arī slavenā Biruta Ozoliņa.