Karīnas Elceres 23 gadus vecajam dēlam ir Dauna sindroms ar smagu mentālo atpalicību. Invaliditātes statuss beidzies Covid-19 laikā, un uz mirkli ģimene nonākusi situācijā, ka invaliditāti atjaunot nevar, jo nebija iespēja apmeklēt ārstus. Galu galā izmaiņas likumos ļāvušas to pagarināt automātiski. Tomēr pastāv lielāka problēma – gan ģimene, gan arī jaunieti pārbaudošie eksperti saprot un atzīst – Dauna sindroms nav tāds, kurš pēc laika pazūd, tas ir uz mūžu. Neskatoties uz to, Karīnas dēls nevar dabūt mūža invaliditāti.
"Visi tie vecāki un aizbildņi ir spiesti ar saviem aizbilstamajiem [invaliditātes pārbaudi] iziet vēl vienreiz un vēl vienreiz, un vēl vienreiz. Un, protams ir kaut kādas lietas, piemēram, psihologa vērtējums: jaunietis nespēj izdarīt to un to. Tas atkārtojas no reizes uz reizi. Un būtu vienkārši paņemt no arhīva tādu atzinumu kādreiz.
Nu, jā, tas ir absurdi, ļoti," uzsvēra Dāvida māte.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča atzīst – ne vienmēr invaliditāte jāpiešķir uz mūžu, tomēr būtu jānosaka diagnozes, kurām to piešķir.
"Dauna sindroms noteikti varētu būt viena no šīm diagnozēm, kur atkārtota invaliditātes pārskatīšana nav nepieciešama. Tādēļ, ka vienkārši ir skaidrs – nekādas izmaiņas, kas kaut ko ļoti varētu mainīt, nav paredzamas, un katra šāda atkārtota izvērtēšana ir problemātiska gan pašiem cilvēkiem, gan mazina kapacitāti ārstu komisijai," norādīja Anča.
Gan Karīna Elcere, gan Gunta Anča uzsvēra – likums ļauj piešķirt invaliditāti uz mūžu. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Andersons paskaidroja, katru situāciju vērtē individuāli.
"Uz mūžu var noteikt, kad ir bijusi noteikta viena un tā pati invaliditātes grupa ne mazāk kā 5 gadus. Pat ātrāk var noteikt, ja tiešām var prognozēt, ka tur nekas nemainīsies. Es domāju, ka vienīgais iemesls, kāpēc nav uz mūžu, ir, ka nav pārliecības, ka tā grupa tāda arī saglabāsies vai ka viņa nekļūs smagāka," sacīja Andersons.
Tomēr šajā gadījumā grupa smagāka vairs nevar kļūt. Karīna Elcere uzsvēra, ka atkārtotas apliecināšanas ir arī psiholoģisks spiediens:
"Ja tam nabaga vecākam ik pa gadam ir rokās tas papīrs, uz kura rakstīts – "nu ļoti slikti, nu neredzēs". (..) Nu tagad jums ir šis papīrs, par to jūs varēsiet dabūt 200 eiro tagad." Tu nevari iet tālāk. Visu laiku ir tā: "Nu, neaizmirstiet tomēr, ja?!""
Komisijas vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Andersons tomēr neizslēdz, ka noteiktais lēmums ir pārskatāms, tādēļ iesaka – ja ģimene uzskata, ka ekspertīzes nolemtais nav pareizs, vērsties iestādē ar iesniegumu, lai konkrēto situāciju pārskatītu.
