ĪSUMĀ:
- Rīgas mērs Burovs: Iespējas izveidot koalīciju domē ir izsmeltas, un nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas.
- Opozīcijas deputāti cer, ka, sasaucot trīs sēdes bez kvoruma, domes atlaišanas pamatojums kļūs nepārprotams.
- Sabrukušās koalīcijas biedri - partija "Saskaņa" - mēra plānā "pašatlaisties" saskata personiskas intereses.
- Ministrs sacīja, ka pēdējie notikumi domē neko būtisku nemaina, jo domes atlaišanai pamatojums jau ir.
Valdības partijas jau sen vienojušās – Rīgas dome ir jāatlaiž. Tagad domes atlaidējiem pievienojies arī Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"(GKR)).
Trešdien, 5. februārī, Burovs sasauca divas domes sēdes, uz kurām deputātu vairākums apzināti neieradās. Ja arī nākamajā sēdē kvoruma nebūs, Saeimai būs jauns pamats domi atlaist. Burovs atzina, ka iespējas izveidot koalīciju domē ir izsmeltas un nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas.
"Šobrīd tas nav darbs. Rīdzinieki nav pelnījuši tādu Rīgas pārvaldību," paziņoja Rīgas mērs.
Trešā sēde plānota ceturtdien plkst. 10. Savukārt vakarpusē notiks "Saskaņas" pieprasītā sēde par Burova atlaišanu. Valdību veidojošo partiju deputāti domē ar Burovu vienojušies, ka nevienu no sēdēm neapmeklēs.
"Tas ir tas pats stāsts par šo pašu scenāriju – mēs maksimāli iesim uz šo bezkvoruma scenāriju, un, protams, šo Burova noņemšanas sēdi neapmeklēsim. Tas ir kopīgs opozīcijas lēmums," klāstīja Nacionālās apvienības (NA) Rīgas frakcijas vadītājs Dainis Locis.
"Šis ir procesa paātrinātājs Saeimā, lai mēs lūgtu rīdziniekiem mandātu turpināt strādāt no jauna jaunā sastāvā," skaidroja "Latvijas attīstībai" Rīgas frakcijas vadītājs Viesturs Zeps.
Saeima jau nākamnedēļ plāno lemt par domes atlaišanu tāpēc, ka dome atkārtoti pārkāpusi likumu atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tomēr Saeimas Juridiskais birojs šādam pamatojumam iebilst.
Tāpēc domes opozīcijas deputāti cer, ka, sasaucot trīs sēdes bez kvoruma, domes atlaišanas pamatojums kļūs nepārprotams, un tas atturēs Saeimas opozīciju domes atlaišanu novilcināt.
"Mēģinot vilkt garumā [domes atlaišanu] pēc šāda soļa, tad tiešām ZZS un "Saskaņa" parādīs sevi kā ne tikai Rīgas, bet valsts ienaidniekus," paziņoja "Vienotības" Rīgas frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.
Tikmēr Burova sabrukušās koalīcijas biedri mēra plānā "pašatlaisties" saskata personiskas intereses. "Nekādas Rīgas intereses tur nav. Vienīgais iemesls – paturēt sev vēl kādu laiku, divas trīs nedēļas, mēra krēslu," pauda Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa").
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce tikmēr uzsvēra, ka pēdējie notikumi domē neko būtisku nemaina, jo domes atlaišanai pamatojums jau ir. Ministrijas juristiem gan uzdots izvērtēt, vai Saeimā esošo likumprojektu par domes atlaišanu ir jēga papildināt.
"Sagaidīsim pirmām kārtām, lai tās trīs sēdes notiek bez kvoruma. Man pēdējie mēneši, lai nu ko ir audzinājuši, tie ir audzinājuši, ka Rīgas domes rīcības nav prognozējamas,'' atzina ministrs.
Paredzams, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt aprīļa beigās.
KONTEKSTS:
GKR un "Saskaņas" koalīcija Rīgas domē sašūpojās pēc ilggadējā mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) aiziešanas no pašvaldības. Pērnā gada izskaņā vien mēnesi pēc tam, kad mēra amatā izdevās noturēties Burovam, koalīcijas partijas rosināja atcelt viņu no amata. Nesaskaņas koalīcijā izmantoja opozīcija, piesakot balsojumu par vicemēru atlaišanu.
GKR cerēja uz parakstu atsaukšanu Burova atcelšanai, taču, to nesagaidot, 16. janvārī domes opozīcija un vairāk GKR deputāti lēma no amatiem gāzt mēra vietniekus Vladovu un Druvi Kleinu (deputātu bloks “Rīgai!”). Pēc balsojuma Burovs paziņoja, ka domes koalīcijā palikusi tikai GKR frakcija. Dažas dienas vēlāk "Saskaņas" deputāts Jānis Ločmelis atsauca savu parakstu, līdz ar bijušo koalīcijas partiju iecere atstādināt Burovu izgāzās. "Saskaņa" gan solīja nepadoties, mēra atlaišanai parakstus savākt no jauna, kā arī nebalsot par galvaspilsētas šā gada budžetu.
