Viņš norādīja, ka interese laikā kopš iepriekšējām vēlēšanām ir augusi. Šogad līdz plkst.16 bija nobalsojuši 27,8%, bet 2014. gadā - 23,67%. Pūce aicināja skatīties uz vēlētāju aktivitāti pozitīvi.
"Jaunās Vienotības" EP deputāta amata kandidāts Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka apmeklētība varētu būt nedaudz augstāka nekā pirms pieciem gadiem, un tas saistīts ar iespēju nobalsot jebkurā iecirknī pirms vēlēšanām.
"Tas [lielāks apmeklējums] ir uz iepriekšējās balsošanas rēķina. Neraugoties uz ķibelēm, vēlētājos ir pieprasījums balsot jebkurā iecirknī. Centrālajai vēlēšanu komisijai par to būtu jādomā," sacīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) valstīs EP vēlēšanās ir zemāks apmeklējums nekā nacionālajās. "Cilvēki vairāk saprot Saeimu, pašvaldību, kas vairāk ietekmē viņu dzīvi. Tādēļ būtu jāskaidro, kādā veidā tie lēmumi, ko pieņem EP, ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi," norādīja Dombrovskis.
Arī Nacionālās apvienības EP deputāta amata kandidāts Roberts Zīle uzsvēra, ka balsošana jebkurā iecirknī ir rosinājusi vairāk cilvēku aiziet nobalsot.
Visiem diskusijas dalībniekiem bija pārdomas par ķibelēm ar paziņojumu nosūtīšanu un balsošanu jebkurā iecirknī.
"Saskaņas" EP deputāta amata kandidāte Regīna Ločmele-Luņova sacīja, ka ir pārdomas, vai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa ir atbilstoša amatam. Viņa gan teica, ka "Saskaņa" neapstrīd vēlēšanu leģitimitāti. Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Edgars Tavars teica, ka jau nākamajā nedēļā būs jāizvērtē, kurš ir vainīgs pie tā, ka sistēma nobruka un cilvēki nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī.
Partijas "Progresīvie" līderis un deputāta amata kandidāts Roberts Putnis uzsvēra, ka zemais līdzdalības līmenis vēlēšanās māca pazemību un tas parāda, ka vēlētāji nav muļķi.
Viņš arī norādīja, ka, ja partija iekļūs EP, tad cīnīsies par to, lai EP būtu likumdošanas tiesības, lai palielinātos Eiropas Parlamenta ietekme uz Eiropas politiku.
Latvijas Krievu savienības politiķis Miroslavs Mitrofanovs norādīja, ka politiskā partija no vēlēšanām mācījusies, ka ar vēlētājiem ir jārunā nevis tikai pirms vēlēšanām, bet arī starp tām, tādējādi raisot viņu interesi.
Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns uzsvēra, ka būs nepieciešams papildu ieguldījums politikā, jo redzams, ka cilvēki politiķiem netic.
ZZS EP deputāta amata kandidāte Dana Reizniece-Ozola Latvijas Televīzijai stāstīja, ka vēlēšanu apmeklējums, visticamāk, atspoguļos to, cik neveikli tās tikušas organizētas. Priekšvēlēšanu laikā, braukājot pa reģioniem, Reizniece-Ozola sajutusi to, ka cilvēki ir vīlušies politiķos, jo tie netur savus solījumus.
ZZS saraksta līdere uzskata, ka iekļūs Eiropas Parlamentā, jo jutusi iedzīvotāju atbalstu - to, ka cilvēki vēlas, lai EP būtu pārstāvētas arī reģionos dzīvojošu cilvēku intereses. Tomēr pat tad, ja tas neizdosies, "būs ieguldīts daudz enerģijas, mīlestības, laika un spēka".
Arī pārējās partijas ir cerīgas par iekļūšanu EP. "Jaunās Vienotības" EP deputāta amata kandidāts Kārlis Šadurskis savam politiskajam spēkam prognozēja trīs vietas EP. Savukārt Ločmele-Luņova uzsvēra, ka "Saskaņas" saraksta līderis Nils Ušakovs pilnīgi noteikti iekļūs EP.
KONTEKSTS:
EP vēlēšanās līdz plkst.16 bija nobalsojuši 27,52% vēlētāju, no tiem 11,15% - iepriekšējā nobalsošanā.
Balsot vēlēšanās Latvijā bija iespējams 954 iecirkņos. Vēl 46 iecirkņi bija pieejami vēlētājiem ārzemēs. Oficiālie vēlēšanu rezultāti kļūs zināmi naktī uz pirmdienu, kad svētdien beigsies vēlēšanas Itālijā. Savukārt vēlēšanu aktivitāte kļūs zināma ap plkst.22.00.
EP vēlēšanās iedzīvotāju sašutumu izpelnījās gan tas, ka daļa vēlētāju nesaņēma vēstules ar informāciju par savu iecirkni, gan tas, ka pēc tam neizdevās nodrošināt to, ka cilvēkiem ir iespējams savu balsi atdot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Piektdien gan ap plkst.17 ķibeli izdevās atrisināt, un cilvēki trīs stundas varēja steigties uz jebkuru vēlēšanu iecirkni.
