Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pašvaldību reformā iespējamas korekcijas

Pūce: Novadu reformas kartē iespējamas korekcijas

Lai apspriestu piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, pēdējo divarpus mēnešu laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) apmeklējis 30 topošo novadu administratīvos centrus, tiekoties ar gandrīz tūkstoš vietējiem pašvaldību deputātiem. Ministrijā lepojas, ka tik apjomīga sabiedriskā apspriešana Latvijā vēl nav piedzīvota.

ĪSUMĀ:

  • Atbildīgais ministrs Pūce rīkoja tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem 30 topošo novadu centros.
  • Pūce: Tas netika darīts “ķeksīša pēc”, dzirdētais noderēs, gatavojot reformu.
  • Pūce pieļāva, ka varētu būt izmaiņas arī piedāvātajā kartē.
  • Konkrētāk par korekcijām ministrs būšot gatavs runāt pēc divām nedēļām.
  • Pašvaldību savienība notikušās konsultācijas pagaidām vērtē piesardzīgi.
  • Reformas sabiedrisko apspriešanu turpinās, tiekoties ar iedzīvotājiem.
  • Pirmā šāda tikšanās plānota jau trešdien Apē.

Pašvaldību robežas nedrīkst grozīt bez konsultācijām ar vietējo varu. Tā noteikts Eiropas pašvaldību hartas 5. pantā. Tādēļ tikšanās ar pašvaldībām bija obligāts pienākums. Taču vai kaut kas no runātā nokļūs ministrijas dienaskārtībā?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 33 novadus un divas republikas pilsētas – galvaspilsētu Rīgu un kūrortpilsētu Jūrmalu.

Ministrs Juris Pūce uzsver, ka konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri nav rīkotas tikai “ķeksīša pēc”, lai izpildītu pašvaldību hartas prasības.

“Es nedomāju, ka, ja es šo darbu darītu tikai ķeksītim, tad būtu veltījis tik daudz laika, sava personiskā laika, šādam pasākumam. Bija ļoti interesanti uzklausīt pašvaldību deputātu viedokli.

Bija ļoti daudz vērtīgas informācijas, kas noderēs, arī sagatavojot šo reformu,” sacīja Pūce.

Konsultāciju laikā tika apspriesta ne tikai karte un iedalījuma modelis, bet arī citas ar pašvaldību darbību saistītas tēmas, piemēram, ceļu stāvoklis, līdzsvarota pārstāvniecība pašvaldībā un pakalpojumu pieejamība.

Visus saņemtos pašvaldību ierosinājumus ministrija izvērtēšot un atbalstāmos iestrādāšot ziņojumā par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas augusta beigās tiks iesniegts valdībā un Saeimā izvērtēšanai.

Pūce pieļāva, ka varētu būt izmaiņas arī piedāvātajā kartē. “Varētu būt. Protams, ka varētu būt,” sacīja ministrs.  

Konkrētāk par to, kādas korekcijas reformas piedāvājumā gaidāmas, ministrs būšot gatavs runāt pēc divām nedēļām.

Kamēr ministrija nav devusi skaidru vērtējumu pašvaldību priekšlikumiem un iebildumiem, Latvijas Pašvaldību savienība notikušās konsultācijas vērtē piesardzīgi.

“Šobrīd ir pietiekoši ilgs laiks pagājis. Konsultācijas ir noslēgušās. Es varbūt vairāk teiktu, ka tā ir deputātu informēšana, kas ir noslēgusies,” atzina Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

“Pašvaldības ir iesniegušas savus priekšlikumus. Noslēdzot šo posmu, būtu jāpasaka – kādi ir šie priekšlikumi, kuri ir vērā ņemami, kuri nav vērā ņemami,” pauda Kaminskis.

Pūce arī atgādināja, ka reformas īstenošanas laikā pašvaldībām būs pieejamas valsts atbalsta programmas deviņu miljonu eiro apmērā.

Tie paredzēti dažādiem mērķiem, sākot no izkārtņu nomaiņas līdz attīstības dokumentu gatavošanai un iestāžu reorganizācijai.  Vēl 300 miljoni eiro tiek solīti autoceļu sakārtošanai, lai no apdzīvotajām vietām varētu ērtāk nokļūt novada centrā.

Konsultācijas ar pašvaldībām noslēgušās, bet reformas sabiedrisko apspriešanu ministrs sola turpināt, tiekoties ar iedzīvotājiem. Pirmā šāda tikšanās plānota jau trešdien Apē.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti