Novadu reforma Saeimā 2. lasījumā
Pirmā likuma skatīšanas diena: Saeima lemj republikas pilsētas pārsaukt par lielajām pilsētām. Lielās pilsētas būs tikai piecas - to sarakstā vairs nebūs Jēkabpils, Jelgava, Valmiera un Ventspils.
Otrā likuma skatīšanas diena: Noraida priekšlikumu Latvijā veidot apriņķus.
Trešā likuma skatīšanas diena: Administratīvo teritoriju robežu grozīšanu izlems valdība. Pūce sola likumprojektu par otrā līmeņa pārvaldību līdz gada beigām.
Ceturtā likuma skatīšanas diena: Reformas rezultātā radušos izdevumus pašvaldībām līdzfinansēs. Valdībai būs jāizstrādā koncepcija par kultūrvēsturisko novadu attīstību. Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei liks sadarboties ar kaimiņu novadu.
Piektā likuma izskatīšanas diena: Neveidos Sēlijas novadu, noraida priekšlikumus saglabāt vairākas pašvaldības pašreizējās robežās.
Deputāti neatbalstīja priekšlikumu piešķirt lielās pilsētas statusu Ventspilij, ilgi debatējot ne tikai par lielās pilsētas kritērijiem, bet arī par Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa ietekmi. Deputāte Linda Liepiņa no tribīnes paziņoja, ka “saprot atriebības kāri pret Lembergu, bet viņa dēļ nevar ciest pilsētas iedzīvotāji”. Savukārt deputāts Aldis Gobzems paziņoja, ka likumā nav atrunāts, kas notiek, ja “Lembergs uz vecumdienām pārvācas uz Rēzekni”.
Tāpat noraidīts priekšlikums saglabāt lielās pilsētas statusu Jelgavai. Deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), aizstāvot Jelgavas statusu, norādīja, ka Jelgava pēc iedzīvotāju skaita ir lielāka par Rēzekni, kurai ir lielās pilsētas statuss. Viņš uzsvēra, ka Jelgava ir visas Zemgales dzinējspēks. Arī debatēs par Jelgavu izskanēja, ka lielās pilsētas statusa atņemšanas iemesls ir nepatika pret pilsētas mēru Andri Rāviņu.
Saeima arī noraidīja priekšlikumu noteikt lielās pilsētas statusu Jēkabpilij.
Savukārt ministrs Pūce sacīja, ka lielā pilsēta nav statuss, bet gan pašvaldības veids. Reforma paredz, ka Latvijā būs divu veidu pašvaldības – pilsētas atsevišķi un novadi, kuros ir pilsētas un pagasti vai tikai pagasti.
Viņš arī skaidroja, ka abu veidu pašvaldībām funkcijas ir vienādas. Lauku teritorijas kopā ar pilsētām veido vienu saimniecisku funkcionālu telpu, kuru vērts pārvaldīt vienoti, izveidot vienotu modeli publisko pakalpojumu sniegšanai.
Pūce atgādināja, ka sākotnēji ministrija piedāvāja bez lauku teritorijām atstāt tikai Rīgu un Jūrmalu, bet sarunās ar pašvaldībām vienojās, ka pilsētas bez lauku teritorijām būs arī Liepāja, Rēzekne un Daugavpils, jo gan pilsētās, gan to kaimiņu novados ir pietiekami liels iedzīvotāju skaits, lai pašvaldība varētu nodrošināt savas funkcijas un sniegt pakalpojumus.
Pūce arī norādīja, ka Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei saskaņā ar likumu būs jāsadarbojas ar kaimiņu novadiem vairākās jomās, novadiem būs jāiekļaujas kopējā dzīvē ar pilsētām.
Viņš arī mierināja tos, kuri uztraucās par Ventspils un Jelgavas izredzēm saņemt struktūrfondu līdzfinansējumu, norādot, ka arī šajā plānošanas periodā pilsētvides fonda naudu izmantoja visām Latvijas pašvaldībām, un arī nākamajā periodā Jelgavas un Ventspils novadam būs iespēja izmantot pilsētvides fondu naudu attīstībai.
Diskusijā LTV raidījumā “Tieša runa” vairāki politiķi uzsvēra, ka līdz ar novadu reformu pilsētu statuss paliks, bet tās nebūs lielās pilsētas.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), skaidrojot ieceri par lielo pilsētu statusu Rēzeknei un Daugavpilij novadu reformā, atklāja, ka “nevēlas ļoti latviskos pagastus pievienot ļoti krieviskā pilsētām”.
KONTEKSTS:
Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads.
LTV zināms, ka koalīcijas deputāti arī vienojās, ka Strenču novads, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus pievienos Valmierai, nevis Valkai, kā tas bija sākotnēji plānots un pret ko aktīvi protestēja vietējie iedzīvotāji. Līdz ar to Valkas novads paliks viens pats pašreizējās robežās. Tas gan nemainīs kopējo novadu skaitu.
