"airBaltic" lidmašīna (reģistrācijas numurs "YL-CSC") ceturtdien, 2018.gada 21.jūnijā, veica reisu "BT-648" Ženēva-Rīga. Lidmašīnā atradās 125 pasažieri un pieci ekipāžas locekļi.
Ko noskaidroja izmeklēšana
Nosēsties Rīgā nācās smagos apstākļos (tajā dienā Rus.Lsm.lv brīdināja lasītājus par strauji tuvojošos negaisa fronti un spēcīgu brāzmainu vēju).
Lidmašīnai izdevās nosēsties tikai ar trešo mēģinājumu.
Pirmais mēģinājums tika pārtraukts, jo meteoroloģiskais radars norādīja par negaisa šūnas atrašanos tieši nosēšanās ceļā. Otrais mēģinājums tika pārtraukts, kad pavējš izrādījās spēcīgāks par lidmašīnas specifikācijā pieļaujamo, ziņojumā par "nopietno incidentu" konstatē TNGIIB (laikā starp reisa "BT-648" mēģinājumiem nolaisties Rīgā veiksmīgi piezemējās "Ryanair" lidmašīna, kas informēja dispečeru, ka novērots tikai lietus). "BT-648" ekipāža pieprasīja nosēšanos citā skrejceļā, uz ko saņēma aviodispečera atbildi: "[Skrejceļa] maiņa nav plānota."
Kopumā no pirmā līdz trešajam nosēšanās mēģinājumam pagāja 43 minūtes. Pilotu savstarpējās sarunas ieraksti izmeklēšanai netika iesniegti, teikts ziņojumā.
Plkst. 22:39:15 pēc Latvijas laika ekipāža informēja dispečeru, ka uzsāk nosēšanās manevrus.
Lidojuma dispečers: "Labvakar, vējš 290 grādu, 12 mezgli, brāzmās 27 mezgli (atbilstoši - 26 un 50 km/h). Redzamība 6 kilometri, lietus, [jūsu] skrejceļš 18, nosēšanos atļauju."
BT-648: "Atļauta nosēšanās uz 18. skrejceļa."
22:41:17. Dispečers: Vējš 180 grādu, 14, brāzmās 27 mezgli."
Pēdējā nosēšanās posmā, kad lidmašīna paceļ priekšgalu, pirms riteņi skar skrejceļu, vējš bija spēcīgs un brāzmains. Skrejceļu visi lidmašīnas riteņi - gan priekšējie, gan aizmugurējie - skāra praktiski vienlaikus. Lidmašīnas ātrums bija apmēram 160 mezglu (295 km/h).
Pilots sajuta, ka nespēj noturēt lidmašīnu uz skrejceļa taisni, mēģināja atjaunot kontroli pār gaisa kuģi, taču lidmašīnu sanesa pa kreisi, konstatē TNGIIB.
Kreisās šasijas ritenis noslīdēja no skrejceļa, sabojājot prožektorus, kas iezīmē robežu ar skrejceļa betona segumu, - kreisās šasijas sliede zālienā pārsniedza 120 metrus. Uz skrejceļa tika konstatēti daudz riteņu gumijas nospiedumu, kas radās, iespējams, bremzējot ar daļēji nobloķētu riteni, raksta Birojs.
Pilota kabīnē iedegās indikators "zems spiediens riepās". Kā vēstīts TNGIIB ziņojumā, lidmašīnas priekšējo riteņu pāra kreisajā ritenī spiediena nebija. Jau apstājušās lidmašīnas ekipāža informēja lidostas dienestus.
Plkst. 22:42:36. BT-648: "Pieprasu skrejceļa pārbaudi aiz mums, lūdzu."
Lidojuma dispečers: "Jūs sapratu, izdarīsim, kāds iemesls?"
BT-648: "Mēs gandrīz noskrējām no skrejceļa, pa kreisi."
Dispečers: "Sapratu."
Pēc tam "airBaltic" pilots sazinājās ar lidostas dispečeru.
22:43:26. BT-648: "Lieciet pavadošajai mašīnai ["follow me"] pārbaudīt [mūsu riteņus], domāju, ka mums pārsprāgusi riepa.
Lidostas dispečers: "Sapratu, izpildīsim."
Pulksten 22:46:28 dispečers pavēstīja, ka "viņi pārbaudīja, izskatās OK, visas riepas kārtībā".
22:47:08. BT-648: "Apstiprināt, [ka] visas riepas?"
22:52:15. Lidostas dispečers: "Palieciet uz vietas, tehniķis askata jūsu galveno šasiju."
22:52:25. Lidostas dispečers: "Tehniķis ziņo, ka jūsu priekšējās šasijas kreisā riepa ir pārsprāgusi."
Pēc papildus vizuālās apskates "airBaltic" tehniskais personāls nekādus citus bojājumus nepamanīja, lidmašīnu aizvilka uz stāvvietu, pasažieri no tās izkāpa parastā veidā pulksten 23:16.
Izmeklēšanas gaita
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju, kuram ir pienākums izmeklēt šāda veida negadījumus, "ne lidmašīnas operators, ne lidostas operators nekavējoties neinformēja par incidentu", teikts ziņojumā.
Par negadījumu TNGIIB "tikai nākamajā dienā, 2018.gada 22.jūnijā, informēja" Latvijas aviodispečeru dienests "Latvijas Gaisa satiksme", vēlāk - lidosta. "Pēc Biroja pieprasījuma lidostas operators atsūtīja atskaiti par iekšējo izmeklēšanu.
TNGIIB eksperti netika izsaukti uz [incidenta] vietu, lai veiktu mērījumus, savāktu pierādījumus, izjautātu lieciniekus un veiktu citas darbības saskaņā ar starptautisko standartu un nacionālās likumdošanas prasībām."
Tomēr vēlāk Birojs saņēma "airBaltic" iekšējās izmeklēšanas ziņojumu, kuru aviokompānija iesniedza Civilās aviācijas aģentūrai nākamajā dienā pēc incidenta - 22.jūnijā.
Izmeklēšanas secinājumi
Kā tiešu incidenta iemeslu Birojs nosauc "nekoordinētas asimetriskas vadības komandas, kuras nolaišanās laikā deva ekipāža". Borta reģistratora ieraksti norāda, ka pilots ar pedāļa palīdzību virzījis stūri pagriezienam pa labi, vienlaikus palielinot kreisās puses šasijas riteņu bremzēšanu. Rezultātā lidmašīnas kreisās un labās puses bremzēšanas spēka atšķirība sasniedza 50% un lidmašīnu sanesa pa kreisi. Šāda asimetriska slodze noveda pie tā, ka priekšgala šasijas kreisā riteņa riepa atdalījās no diska. Spiediens riepā pazuda.
Nolaišanās notika manuālā režīmā, jo nosēšanās laikā turbulences apstākļos, saskaņā ar TNGIIB ziņojumu, lidmašīnas pilots "netīšām nospieda pogu (...), kas atslēdza izvēlētos autopilota režīmus".
Par papildus faktoru, pēc Biroja domām, varēja kļūt nelabvēlīgie laika apstākļi un "uzkrātais paaugstinātais [pilotu] stresa līmenis atkārtotu nosēšanās mēģinājumu dēļ".
"A220" lidmašīnu pilotēja pirmais pilots, 38 gadus veca sieviete, kuras kopējais lidojumu stāžs ir 6977 stundas (no tām 929 stundas ar šī tipa lidmašīnām), otrā pilota krēslā sēdēja 29 gadus veca sieviete, kuras stāžs ir 2482 stundas (918 stundas ar "A220"). Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju, abām pilotēm šis bija otrais reiss dienā. Diennakts laikā pirms incidenta abas pavadīja gaisā kopumā pa sešām stundām un 29 minūtēm. Pirmais pilots iepriekšējo septiņu dienu laikā lidoja 31 stundu un 51 minūti, otrais pilots - 18 stundas un 25 minūtes.
Atpūtas režīma pārkāpumi ziņojumā netiek konstatēti.
Kas tālāk
Ziņojumā norādīts, ka aviokompānija pēc pašas iniciatīvas iepazīstinājusi savu personālu ar iekšējās izmeklēšanas rezultātiem. Papildus TNGIIB savas izmeklēšanas rezultātā noformulēja vairākas rekomendācijas, kuras attiecas uz "airBaltic" iekšējās procedūras uzlabošanu. Aviokompānijai "airBaltic" tiek ieteikts izstrādāt un iekļaut instrukcijās personālam precīzu TNGIIB informēšanas kārtības aprakstu par notikušajiem negadījumiem. Tāpat tiek ieteikts iekļaut aizliegumu izņemt no lidmašīnas borta reģistratoru datu nesējus un citus lietiskus pierādījumus bez Biroja ekspertu klātbūtnes.
Rus.Lsm.lv pieejamos avotos neatrada nevienu 2018.gada 21.jūnija negadījuma pieminējumu, lai gan lidmašīnā atradās 125 pasažieri. Tā paša gada rudenī aviācijas entuziastu vietne "AveHerald.com" pavēstīja, ka šī pati lidmašīna ar reģistrācijas numuru "YL-CSC" 25.septembrī izlidojusi no Rīgas un Milānu, paceļoties no tā paša 18. skrejceliņa. Pacelšanās laikā notika sadursme ar putnu. Lidmašīna veiksmīgi atgriezās Rīgā apmēram pēc 15 minūtēm. Apskate uz zemes atklāja, ka lidmašīnu nāksies remontēt. 17 stundas pēc nolaišanās lidmašīna tā arī palika uz zemes.
2016.gadā Rus.Lsm.lv ziņoja (ziņa LSM.lv) par "airBaltic" lidmašīnas avārijas nosēšanos Rīgas lidostā: divmotoru lidmašīna "Bombardier Q400", kas veica reisu Rīga-Cīrihe, pēc pacelšanās atklāja problēmas ar priekšējo šasiju. Lidmašīnas, kurā atradās 63 pasažieri, ekipāža pieņēma lēmumu atgriezties lidostā. Vairāk nekā divas stundas lidmašīna riņķoja, dedzinot degvielu. Pēc tam Lsm.lv rīcībā nonāca video, kas uzņemts lidmašīnā pēdējās lidojuma minūtēs. Brīdis, kad lidmašīna, vispirms skārusi zemi ar abām aizmugurējām šasijām, nolaida uz skrejceļa priekšgalu, ierakstā praktiski nav pamanāms - tik ļoti meistarīgi pilots spēja piezemēt salūzušo lidmašīnu. Negadījumā neviens necieta.
Rakstu krievu valodā lasiet šeit!
