Daudzviet tualetes ir bez maksas: lielveikalos “Domina”, “Spice”, “Riga Plaza”, “Alfa”, “Dole”, “Mols” un “Stockmann”.
Tomēr citur neliela nauda par tualetes izmantošanu ir jāmaksā. Piemēram, “Barona centrā”, “Origo” un veikalā “Maxima” Deglava ielā 67 ir jāmaksā 20 centi. “Bērnu pasaulē” ir jāmaksā jau 25 centi, savukārt Rīgas autoostā, kā arī vairākās stacijās Jelgavā un Cēsīs maksa ir 30 centi.
AP gan norāda, ka
Latvijas būvnormatīvi paredz, ka katrā publiskā ēkā ir jābūt tualetēm.
Turklāt ir norādīts, kādām tām ir jābūt. Piemēram, ar cilvēkiem pārpildītā publiskā ēkā tualetes paredzētas ik pa 75 metriem. LTV raidījums uzsver, ka šajā ziņā ir pretruna.
Lai gan normatīvajos aktos paredzēts, ka tualetei publiskā telpā ir jābūt vismaz 75 metru attālumā, bez samaksas tajās daudzviet tik un tā nevar iekļūt.
Līdzīgi būvnormatīvi regulē arī obligātās ērtības invalīdiem, piemēram, nosakot, kā invalīdi ratiņkrēslā var iekļūt publiskā ēkā. Tāpat ir noteikts, kā jābūt izvietotām un kā ir jāstrādā evakuācijas izejām. Taču par evakuēšanos nevienam nav jāmaksā. Arī par invalīdu liftu vai pacēlāju neviens naudu neiekasē.
Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāve Elīna Korba uzsver, ka normatīvos vairāk ir runāts par vides pieejamību, nevis par iespējamu samaksu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane norāda, ka
pašlaik nav regulējuma vai ierobežojumu, kas jelkādā veidā noteiktu maksu par publiskajām tualetēm.
“Visticamākais, ka viņi šo maksu pamato ar kaut kādām tualetes uzturēšanas izmaksām. Daudzas publiskās tualetes izmanto nevis to klienti, bet cilvēki, kas iet pa ielu un tad iet tuvākajā veikalā [meklēt],” norāda Gertmane. Viņa gan norāda, ja sabiedrība ir ļāvusi būvēt publiskas ēkas, tad to īpašniekiem ir jābūt saistībām pret sabiedrību.
Likums nenosaka, ka tualetēm publiskajās ēkās ir jābūt bez maksas. Tomēr tas arī nenosaka, ka par to drīkst iekasēt maksu.
AP aptaujātie cilvēki ir vienisprātis, ka tualetēm ir jābūt bez maksas. “Es domāju, ka visur vajag par velti. Bet, ja cilvēkiem nav naudas, tad ko viņiem darīt?” retoriski jautā Ņina. Līdzīgi domā Sergejs. “Šobrīd man nav sīknaudas. Esmu izņēmis lielāku naudas zīmi. Bezmaksas tualete… mums ir daudz pašu zemāko sociālo slāņu pārstāvju, kuri visbiežāk tur ieiet un vienkārši pārnakšņo. Tāpēc, es domāju, ka tas ir strīdīgs jautājums. Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu,” prāto Sergejs. Arī Vitālijs piezīmē, ka labprāt publiskās tualetes gribētu redzēt bezmaksas. “Esmu redzējis, ka cilvēkiem vajag uz tualeti un neielaiž. Bet, saprotiet, mums ir likumi. Ir jāmaksā par visu,” viņš pauž.
Savukārt Kristīne pauž, ka bezmaksas tualetes ir cilvēka tiesības. “Tualetes – tas ir kaut kas tāds, ko tiešām vajadzētu apmaksāt apsaimniekotājiem,” viņa norāda.
