Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija savu gala ziņojumu Saeimai bija iecerējusi iesniegt jau septembra laikā, tomēr jau šobrīd darbs gan pie paša gala ziņojuma, gan pie gala ziņojuma kopsavilkuma ir prasījis vairāk laika, nekā prognozēts sākotnēji. Lielā mērā to ietekmēja fakts, ka deputāti savā darbā analizēja ne tikai pašu traģēdiju, bet pastiprināti pievērsās arī nesen izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja darbības analīzei.
Šobrīd gan viens no pretrunīgāk vērtētājiem jautājumiem komisijā ir par to, cik daudz un kādi amatpersonu uzvārdi būtu jāpublicē abos dokumentos. Kā norāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis, gala ziņojuma kopsavilkumā ir ierosināts publicēt visai plašu politiski atbildīgo amatpersonu loku, kuru darbība un lēmumi ir veicinājuši būvniecības uzraudzības vājināšanos. Pēc Baloža domām, publicēt pārāk daudzu atbildīgo uzvārdus nav gluži lietderīgi, jo tas šo morālo atbildību nosacīti izkliedē. Savukārt plašā gala ziņojumā minēto uzvārdu loks iecerēts šaurāks, stāsta izmeklēšanas komisijas vadītājs.
"Pašā gala ziņojumā parādās atbildība pieciem valdības locekļiem par būvniecības kontroles vājināšanu – tas ir bijušais premjers Valdis Dombrovskis un divi bijušie ekonomikas ministri, Artis Kampars un Daniels Pavļuts, kā arī divi bijušie ekonomikas ministrijas valsts sekretāri – Anrijs Matīss un Juris Pūce. Un vēl pašā gala ziņojumā parādās arī divi atbildīgie, kas ir Rīgas domes mērs, domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, un būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs," stāsta Ringolds Balodis.
Jāmin, ka asas diskusijas izmeklēšanas komisijas sēdes laikā bija ne tikai par to, kādi uzvārdi būtu iekļaujami komisijas ziņojumos, bet arī par to, kā norādīt uz viņu atbildību. Piemēram, deputāte Inguna Rībena aicināja, ka uz visām ziņojumā minētajām amatpersonām būtu jānorāda kā politiski un morāli atbildīgām par traģēdiju.
"Es aicinu – pieturēties pie vienāda formulējuma. Ja mēs sakām, ka tajā laikā pilsētas mērs bija tas un tas, mēs arī premjeru un ekonomikas ministru tikai tādā fakta konstatācijas līmenī uzskaitām, ka viņi ieņēma šos amatus. Ja mēs sakām, ka viņi - ekonomikas ministrs un premjers - bija politiski un morāli atbildīgi, tad arī par pārējām amatpersonām, kuras mēs pieminam uzvārdā, sakām, ka viņas bija politiski un morāli atbildīgas," izteicās Rībena.
Tomēr, neskaitot morāli atbildīgo amatpersonu uzvārdu iekļaušanu, gala ziņojumā vienlaikus ir plānots iekļaut arī vairākus praktiskus ierosinājumus par veicamajiem darbiem būvniecības nozares uzraudzībā, uzsvēra Ringolds Balodis.
"Otrs bloks ir tāds praktiski pielietojams, ir vesela virkne ierosinājumu un grozījumu gan būvniecības jomā, gan ārkārtas situācijas vadības jomā un citās sfērās, kas būtu jāveic attiecīgi jau pēc parlamentārās izmeklēšanas kontroles beigām," - tā Balodis.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs arī atgādina, ka, vērtējot komisijas gala ziņojuma saturu, ir svarīgi atcerēties, ka tiešos traģēdijas vaininiekus var noteikt tikai tiesa un izmeklēšanas iestādes, bet parlamentārās izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot tās amatpersonas, kuras ir pieļāvušas kļūmes sistēmā un likumdošanā.
"Kuri cilvēki, amatpersonas, bija tieši atbildīgi pie Zolitūdes traģēdijas, to mēģina noteikt policija, un gala rezultātā tiesa savā spriedumā pateiks, kurš bija atbildīgs. Jo mēs, protams, meklējam sistēmiskas problēmas un skatījāmies likumus un normatīvus, un domājām, kas vēl nav ticis darīts šajā jomā, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtos," skaidro Balodis.
Jāpiebilst, ka, ja apjomīgais, vairāk nekā 60 lappuses lielais gala ziņojums, kurš šobrīd komisijā ir apstiprināts divos lasījumos, tiks apstiprināts arī trešajā lasījumā, tad parlamentārās izmeklēšanas komisija varētu lūgt iekļaut to izskatīšanai jau kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm pēc 12.oktobra.
