Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Zemes nomas maksas piedziņa ieinteresē PTAC

PTAC vērtēs «Pilsētas zemes dienesta» rīcību, piedzenot vairākus gadus vecu maksu par zemes nomu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis izvērtēt uzņēmuma ”Pilsētas zemes dienests” rīcību, pieprasot no dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksu par laikposmu no 2008. līdz 2010. gadam. Šis pēdējos mēnešos daudz apspriestais process nonācis arī Maksātnespējas administrācijas uzmanības lokā. Zemes īpašnieks - “Pilsētas zemes dienests” - visas šaubas par uzņēmuma darbību likumību sauc par interpretācijām.

“Panorāmā” jau vēstīts, ka vairāki tūkstoši Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju no uzņēmuma "Pilsētas zemes dienests" saņēmuši vairāku simtu līdz pat vairāku tūkstošu eiro  lielus rēķinus par zemes nomas maksas parādu, kas veidojies periodā no 2008. līdz 2010. gadam.

Pēcāk tos papildinājusi arī ailīte – parāda atgūšanas izdevumi, kur tiek prasīti septiņi eiro par “Pilsētas zemes dienestam” daļēji piederošā parādu piedziņas uzņēmuma “Vienotais norēķinu  centrs” darbu.

Tas saistījis PTAC uzmanību.

“Mēs saskatām negodīgas komercprakses likuma pārkāpumus parādu piedzinēju rīcībā,” saka PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. “Faktiski tas, ko viņi piedzen šādā veidā, saskaņā ar likumu nav uzskatāms par parādu. Līdz ar to šī darbība vispār nevarēja tikt veikta. Tur viennozīmīgi netiek ievērots arī parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja likums. Savukārt attiecībā uz “Pilsētas zemes dienestu” ir daudz lietu, ko mēs izvērtējam, jo tur tā situācija ir sarežģītāka. Cilvēkiem arī situācijas ir dažādas, bet mēs izvērtējam dažādas lietas, gan to, kā tiek aprēķināta maksa, gan to, vai šeit nebūtu piemērojams Komerclikumā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš,” saka Vītoliņa.

Ja uzraugošā iestāde pēc lietas izpētes konstatēs negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu, tai būs tiesības apturēt šo darbību veikšanu, kā arī piemērot līdz pat 100 000 eiro lielu naudas sodu.

Savukārt, pierādot nelikumības parādu piedzinēju darbā, uzņēmumam var arī anulēt licenci. 

“Ja viņš šim lēmumam nepiekrīt, viņam ir tiesības mūsu lēmumu pārsūdzēt. Protams, mēs līdz ar to esam gatavi iet uz tiesu par šo jautājumu,” norādīja Vītoliņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vērsusies arī nesen izveidotā biedrība “Tauta pret zemes baroniem”, kas apvieno dzīvokļu īpašniekus un gatavojas aizstāvēt viņu intereses.

Kā liecina jaunākie ieraksti biedrības lapā sociālajā vietnē “Facebook”, dzīvokļu īpašniekiem sāk pienākt atkal jaunas vēstules. Tajās vēstīts, ka prasījuma tiesības par zemes nomas maksas parādu nodotas kādai SIA “Kredītuzraudzības birojs”.

99% šī uzņēmuma pieder “Pilsētas zemes dienestam”. Pēc “Lursoft” datu bāzē pieejamās informācijas tas ir maksātnespējīgs, tāpēc atbilstoši civilprocesa 43. pantam, SIA “Kredītuzraudzības birojs”, vēršoties tiesā pret dzīvokļu īpašniekiem, nebūtu jāmaksā valsts nodeva.

“Pilsētas zemes dienesta” pārstāvis Normunds Šlitke versiju, ka apzināti veidota shēma, lai izvairītos no tiesu izdevumiem, sauc par interpretāciju, ko nevēlas komentēt.

“Tika nodots maksātnespējīgam uzņēmumam, lai šo maksātnespējīgo uzņēmumu izvestu no maksātnespējas. (..) Pateicoties tam, ka šobrīd viņam ir nodotas ''Pilsētas zemes dienesta'' īpašumtiesības, viņš vairs faktiski nav maksātnespējīgs. Viņš šobrīd ir samaksājis visas kreditoru prasības un gaida spriedumu, lai maksātspēju atjaunotu, (..) ir samaksājis visas kreditoru prasības. Un gaida tiesas nolēmumu par atjaunošanu. Tam bija jābūt jau pirms pusgada vai vairāk, bet tiesas kļūdas dēļ šāda nolēmuma nav,” saka Šlitke.

SIA “Kredītuzraudzības birojs” maksātnespējas procesu administrē Edgars Ziediņš.

Saistībā ar viņa darbību kādā citā procesā aptuveni pirms mēneša Maksātnespējas administrācija anulējusi Ziediņa sertifikātu un gatavo viņa atcelšanu no šī procesa administrēšanas.

Administrācijā pieļauj, ka, iespējams, vairākas prasības pret dzīvokļu īpašniekiem Ziediņš iesniedzis tiesā jau pēc sertifikāta anulēšanas.

“Mēs šo informāciju, ka Ziediņa kungs šādas prasības ir cēlis, esam saņēmuši burtiski pirms pāris dienām,” saka Maksātnespējas administrācijas Otrā uzraudzības departamenta direktors Miks Čevers. “Ja administratoram ir atņemts sertifikāts, viņš jaunas darbības maksātnespējas procesā veikt nedrīkstētu. (..) Kad nāks nākamais administrators, mēs neapšaubāmi šo situāciju pārbaudīsim. Mēs jau esam sākuši pārbaudīt arī konkrēto lietu par Ziediņa kungu, bet, kā es jau teicu, ir detaļās jāsaprot – kāda veida darījumi, kādā veidā parādnieks ir ieguvis šīs prasījuma tiesības. Bet to mēs neapšaubāmi pārbaudīsim,” norāda Čevers.

Ziediņš šo procesu administrējis salīdzinoši nesen, līdz pagājušās vasaras beigām to darīja Šlitkem labi pazīstamā Elīna Dupate. Kā skaidro administrācija, viņa - aizdomās par objektivitātes trūkumu - no procesa atcelta.

Šlitke gan Dupati aizstāv. “Elīna Dupate tika nelikumīgi atcelta no amata, par ko ir iesniegts protests Augstākajā tiesā. (..) Es personīgi ar Elīnu Dupati strādāju ļoti daudz gadu, tas neliedz administratoram administrēt uzņēmumu. Maksātnespējas likums pieļauj administrēt savu miesīgu brālēnu,” pauž Šlitke.

Ziediņu gan Šlitke nepazīstot.

Ar Ziediņu divu dienu laikā sazināties neizdevās.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti