PTAC norādīja, ka patērētāji šajā laikā ir sevišķi neaizsargāti pret dažādiem maldinošiem apgalvojumiem, kas reklamē produktus, piedēvējot tiem īpašības, kas palīdzētu nesaslimt vai izveseļoties no vīrusa izraisītās slimības. PTAC minēja dažus piemērus, kur reklāmas raisa pamatotas aizdomas par faktu patiesumu.
- Iekārta, kas attīra ūdeni un garantē vīrusu un baktēriju iznīcināšanu, apgalvojot, ka ūdens pēc iekārtas lietošanas būs brīvs no jaunā koronavīrusa. PTAC norādīja, ka, ņemot vērā kompetento iestāžu, kā arī ārstu un ekspertu secinājumus, nav informācijas, ka Covid-19 vīruss izplatās dzeramajā ūdenī vai ka ir kāda ierīce, kas var attīrīt no tā.
- Nabassaites cilmes šūnu terapija, kas palīdzēs ārstēt jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Šobrīd nav izstrādāti vai citādi konstatēti medikamenti, terapijas vai citi ārstniecības līdzekļi, kas ārstētu vai pasargātu no slimības, ko izraisa Covid-19, tādējādi reklāma slimības ārstēšanai vai prevencijai ir maldinoša.
- Solārija pakalpojumi tiek reklamēti, apgalvojot, ka UV starojuma iekārtas uzlabos cilvēka veselību. Ultravioletā starojuma iedarbība var būt kaitīga cilvēka veselībai, tādēļ norādīt uz šāda pakalpojuma pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību - šajā gadījumā vīrusu un baktēriju iznīcināšanu - ir aizliegts.
PTAC ir konstatējis, ka ir vēl dažādas preču grupas, piemēram, gaisa attīrītāji un jonizētāji, Covid-19 diagnosticēšanas testi u.c., kas arī tiek piedāvāti iegādei patērētājiem.
PTAC atgādināja, ka negodīgas komercprakses regulējums aizliedz sniegt patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka prece vai pakalpojums var palīdzēt izārstēt slimības, novērst disfunkciju vai fiziskos defektus.
Ņemot vērā, ka patlaban zāles pret Covid-19 nav pieejamas, šādu un līdzīgu frāžu izmantošana nav pieļaujama, norādīja patērētāju tiesību sargs.
PTAC aicina patērētājus būt kritiskiem un rūpīgi izvērtēt pieejamo informāciju. Saņemot informāciju, būtu jāuzdod sev šādi jautājumi:
- Kas ir sagatavojis izplatīto informāciju? Kurš izplata šo informāciju? Vai viņu pazīstu? Vai viņam par to maksā? Vai uzticos informācijas avotam? Vai esmu pārliecināts, ka informācijas avots neslēpj savu identitāti?
- Ko viņi vēlas, lai es daru? Lai izlasu informāciju vai veicu kādas konkrētas darbības? Vai viņi grib, lai es kaut ko nopērku, lejuplādēju kādu lietotni vai atklāju savus personas datus?
- Vai šie vēstījumi ir pierādāmi? Izmanto dažādus neatkarīgus avotus, lai pārbaudītu faktus. Vienmēr izmanto vairāk nekā vienu informācijas avotu. Vai pēc faktu pārbaudes informācija vēl joprojām šķiet patiesa? Visu internetā pieejamo informāciju nav iespējams pārbaudīt, tāpēc PTAC aicina atbildes meklēt uzticamās interneta vietnēs.
PTAC atzīmēja, ka, saskaroties ar jaunu un satraucošu informāciju, vajadzētu ieturēt pauzi. PTAC iesaka to pārrunāt ar kādu citu, pārbaudīt faktus. Tikai pēc tam būtu jāpieņem lēmums par to, ko ar šo informāciju darīt – iegādāties kādas preces, dalīties informācijā ar citiem, vienkārši ignorēt informāciju vai nodot to atbilstošajām iestādēm.
Gadījumos, ja ir aizdomas par komersantu negodprātīgu rīcību, iedzīvotāji aicināti sniegt attiecīgu informāciju PTAC.
