63% no visiem Patērētāju tiesību aizsardzības centra pērn un šogad pārbaudītajiem būvmateriāliem ir bijuši ar neatbilstībām. Tiesa, galvenokārt tās ir bijušas saistītas ar nepilnībām dokumentācijā, kas ļauj novērtēt to atbilstību likumdošanai. Centrs pārbaudes galvenokārt veic, ja jau iepriekš ir aizdomas par to neatbilstību, tāpēc nav pamata teikt, ka likumam neatbilstoši būtu lielākā daļa tirgū pieejamo būvmateriālu.
Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centru vairāk uztrauc pašu būvnieku un citu atbildīgo personu nepietiekami atbildīgā attieksme pret būvmateriāliem, skaidroja centra vadītāja Baiba Vītoliņa.
Galvenā problēma ir ekspluatācijas īpašību deklarāciju trūkums, „tā ir tāda slimība visā tirgū”, atzīst Vītoliņa.
„Tirgotāji raksta piegādātāju deklarācijas tāpēc, ka būvnieki viņiem tādas prasa, būvnieki prasa vispār tikai kaut ko, lai būtu dokuments, ka būtu rakstīts, ka tas nāk uz manu būvlaukumu. Un faktiski nozare tā kā neprasa un nenodrošina šīs te atbilstošās deklarācijas,” pauda Vītoliņa.
Vieglprātīgās attieksmes un nezināšanas dēļ būvnieki, iespējams, paši pietiekami labi nezina, vai to izmantotie būvmateriāli atbilst likuma prasībām un konkrētās būves vajadzībām, pieļauj Vītoliņa.
„Faktiski būvnieki nevar zināt, ko viņi iebūvē, viņi nevar zināt, kādas ir īpašības šiem būvizstrādājiem, ko viņi iebūvē, un vai izpildīs vai neizpildīs būvei nepieciešamās prasības. Nepareiza būvizstrādājumu izmantošana notiek, kas arī noteiktos gadījumos droši vien var būt ar pietiekami nopietnām sekām. Ja izmanto [materiālus] ar būtiski sliktākiem rādītājiem, nekā paredzēti projektā, it sevišķi, ja iet runa par kādām nesošajām konstrukcijām, par stiprību, tad faktiski tas jau ir ļoti būtiski pašai būves drošībai,” norādīja Vītoliņa.
Ekonomikas ministrijas būvniecības departamenta direktore Ilze Oša prognozē, ka jaunie Būvniecības likuma grozījumi situāciju šajā jomā varētu uzlabot, bet tas nenotiks strauji, jo ne visas ieceres, kas palielinātu būvnieku atbildību un kompetenci, likumā izdevies ieviest.
„Pamazām un tikai kopā ar to, kas tiek plānots, par informatīvajām kampaņām runājot, un arī par sertificēšanas iestāžu darbu. Jo tas ir tas jautājums, ko mēs jau esam sākuši, likumdošanas izstrādes laikā identificējuši kā problēmu - sertificētie speciālisti turpina strādāt nozarē, ļoti mazs skaits ir to cilvēku, ar kuriem ir strādāts un runāts tad, kad ir bijuši viņu pārkāpumi,” pauda Oša.
Pērn un šī gada četros mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pārbaudījis 378 būvmateriālu modeļus, no kuriem 239 konstatētas neatbilstības, 31 būvmateriālu modelim aizliegts imports, 24 modeļiem veikta testēšana, bet 13 būvmateriālu modeļi izņemti no tirgus.
