„Redziet, kā šī piepūšamā atrakcija nolikta tieši blakus puķu dobei ar asām malām,” Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Linda Rinkule rāda uz vienu no daudzajām pērn pārbaudēs uzņemtajām fotogrāfijām, kurās iemūžināti pārkāpumi šobrīd tik populārajās piepūšamajās atrakcijās. Nereti tās noliktas vienkārši uz dzelzsbetona plāksnēm, turpat blakus asas apmales, kompresori, vadi, bērni var viegli izkrist un smagi savainoties.
„Instrukciju, varētu teikt, faktiski nav. Tās vairāk nosaka to, cik maksā pakalpojums, un ka vecāki par visu atbild. Lai gan, es vēlreiz atgādinu, pakalpojumu sniedzēji atbild par drošumu,” uzsver PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta vadītāja.
Piepūšamās atrakcijas ir tikai viens no pakalpojumiem un precēm, kam PTAC pērn pievērsis īpašu uzmanību. Tā kā beidzot bijis vairāk naudas preču testēšanai, atklājusies drūma aina par tirgū esošo preču drošumu. Par nedrošiem atzīti, piemēram, 60% no testētajām mājsaimniecības iekārtām, piektā daļa no rotaļlietām, 60% bērnu augsto gultiņu un pilnīgi visi lāzeri, kas izrādījušies par stipru, stāsta PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa un šo neatbilstību uzskata par ļoti satraucošu.
Pilnīgi visu pārbaudīt inspektoriem nav pa spēkam, tāpēc PTAC aicina iedzīvotājus ziņot, ja prece vai pakalpojums izrādījies ne vien nekvalitatīvs, bet arī bīstams veselībai - tā no līdzīgas nelaimes līdzēsiet pasargāt citus. Tāpat jāatceras, ka patērētājam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja par notikušo atbildīgs uzņēmējs. Piemēram, šobrīd tiesā ir lieta par gāzes balona sprādzienā nodegušu māju, bet kopumā tiesāties par kompensācijām gatavi maz cilvēku, atzīst Baiba Vītoliņa:
„Par tām kurpēm mēs samaksātos 20 latus gribam saņemt atpakaļ, bet, ja kāda prece nodarījusi mums nopietni kaitējumu veselībai, mēs tā kā aizmirstam, ka esam tiesīgi prasīt kompensāciju. (..) Tā mēs patiesībā izlaižam savus komersantus. Kamēr viņi nesapratīs, ka vienreiz var nākties maksāt ļoti daudz par to lēto preci, ko viņi ieved, vai neatbildīgo darbu, ko izdara, tikmēr viņi savu uzvedību nemainīs. Ar savu vēršanos un prasīšanu mēs ietekmējam tirgu.”
Neticami zema cena un šaubīgs ražotājs ir pirmais signāls, ka prece var būt nedroša. Tāpat attiecībā uz bērnu precēm jāraugās, lai nebūtu sīku detaļu vai acīm redzamu asumu - arī šādas pašsaprotamas prasības ražotāji joprojām mēdz ignorēt. Diemžēl daudz problēmu ir arī bērniem domāto pakalpojumu jomā - līdzās jau minētajām piepūšamajām atrakcijām netrūkst nekvalitatīvu spēļlaukumu. To sekas ik dienu redz bērnu ķirurgs Aigars Pētersons:
„Ziniet, ir tāds pusaplis, kur ar rokām var kāpt pa pakāpieniem, bet apakšā ir… dzelzsbetona plāksnes. Mazus bērniņus tur divarpus metru augstumā liek, kabina. Tad šūpoles - šīs metāla trubas ar metāla apakšu. Tur arī ir šie operējamie galvaskausa lūzumi, pleca kaula lūzumi, sasisti vēderi, ciskas kaula lūzumi… Nu, par ko mēs brīnāmies?”
Līdzās drošu atpūtas vietu izvēlei ārsts aicina neaizmirst arī par ķiverēm un ceļu sargiem, jo bērnu traumatisma ziņā Latvija diemžēl joprojām ir Eiropas līderos.
