Turklāt Andrija Likova uzskata, ka tā nav tikai problēma vienā Rīgas bērnudārzā. Tā ir sistēmas problēma, ar to saskaras ļoti daudzi vecāki un ģimenes, tas, kas ir redzams šajos video ir gan emocionāla, gan fiziska vardarbība.
“Bērni tiek turēti ilgtermiņā lielos spriedzes apstākļos.
Pieaugušie ar bērniem neveido attiecības, neveido kontaktu, bet vairāk nodarbojas ar bērnu uzvedības koriģēšanu, un tas rada bērniem lielu spriedzi, un spriedzes apstākļos bērnu smadzenes nevar mācīties, nevar apgūt neko jaunu,” skaidroja Likova.
“Piedzīvotā, redzētā vardarbība, emocionāli fiziska, ļoti spēcīgi iedarbojas arī uz blakus esošajiem bērniem. Un pilnīgi noteikti tajos video, kur ir redzams, ka bērni tiek grūstīti, vilkti, sisti, izsmieti, pazemoti, salīdzināti, tas uztur ļoti lielu spriedzi. Ja bērnam katru dienu jādodas uz to vidi un jāpavada šīs daudzās stundas šādā vidē, tad bērna personība tur arī formējās, tad mēs piedzīvojam tos bērnus, kurus vēlāk satiekam skolā un vēlāk jau pieaugušo vecumā, kuru saknēs smadzeņu struktūrās ir nosēdinātas šīs vardarbības pieredzes, viņiem ir iemācīts tiešā un netiešā veidā, kā izturēties pret cilvēkiem,” skaidroja psihoterapeite.
“Tas, kas ļoti raksturīgs daudziem video - pieaugušais bļauj un kliedz uz bērniem, lai viņi nomierinās un, lai viņi kaut ko dara lietas labā un klusē. Bet paši pārkāpj šīs robežas gan kliedzot, ir pilnīgi skaidri redzams, ka viņi māca pilnīgi pretējo, un šie dubultie vēstījumi arī bērnos veido iekšējos konfliktus, un neizpratni par to, ka bērni nevar uztvert to, ko runā, jo tas, kas tiek pausts neverbāli un tātad gan emocionāli, gan fiziskā, gan intelektuālā līmenī ir pilnīgās pretrunās,” skaidroja Likova.
Likova raidījumam komentēja, ka tā gan emocionāla, gan fiziska vardarbība, bērni tiek turēti ilgtermiņā lielos spriedzes apstākļos.
“Sekas paliek arī kognitīvajā sfērā bērniem, ir traucēti bieži vien domāšanas procesi, viņiem grūtāk koncentrēties, viņiem grūtāk atcerēties, grūtāk izpildīt, grūtāk sekot instrukcijām, jo viņi ir emociju pārņemti, pārdzīvojumu pārņemti un traumatiskas pieredzes pārņemti.
“Un sekas ir arī, protams, uzvedības sfērā un arī, arī fizioloģiskajā sfērā, kur var redzēt, ka bieži bērniem, kas ir raksturīgi, kad viņi saka, ka viņiem sāp galviņa, viņiem sāp vēderiņš, viņiem sāp ķermenī kādas vainas, viņi bieži slimo, viņiem ir augsta temperatūra, viņi ir raudulīgi,” skaidroja Likova.
