Rēdliha skaidroja, ka vardarbība izplatās ļoti dažādos veidos, bet īpaši pieaug vienaudžu savstarpējā vardarbība, un tas notiek arī caur jaunajām tehnoloģijām – mobilajiem telefoniem un internetu.
Iemesli izplatībai var būt cīņa par varu un statusu, kas tiek iegūts nelabvēlīgā veidā. Tāpat būtiski ir tas, ka sabiedrībā ir pielaidīga attieksme pret vardarbību, arī mīti par to, skaidroja psiholoģe.
Vecākiem un pedagogiem ir jāpievērš uzmanība klusākiem un noslēgtākiem bērniem, arī bērniem ar saskarsmes grūtībām un fiziski vājākiem. Skolotājiem jāpamana problēmas, jo viņi daudz laika pavada kopā ar bērniem. Arī vecākiem jābūt vairāk ieinteresētiem bērna dzīvē un jābūt vērīgiem, ja bērns, piemēram, izvairās iet uz skolu vai pasliktinās sekmes.
Arī tiesībsargs Juris Jansons apliecināja, ka aizvien biežāk tiek saņemtas ziņas par bērnu vardarbību, kas rada jautājumu par to, cik plaši izplatīta vardarbība ir un cik daudzi to atpazīst. Īpašas problēmas ir atpazīt tādus vardarbības veidus kā emocionālā vardarbība un atstāšana novārtā. Tāpēc Tiesībsarga birojs rīko skolēnu, viņu vecāku un skolotāju anketēšanu.
Raksturojot vardarbību skolās, Jansons pauda, ka tās izplatība ir ar graujošām sekām. Turklāt emocionālo vardarbību vai mobingu skolotāji sākotnēji var nepamanīt. Situāciju sarežģī arī tas, ka bērns, kurš var tikt uzskatīts par varmāku, ilgāku laiku varētu būt bijis cietušais.
Bieži vien problēmas sakne esot ģimenēs. Kā piemēru Jansons minēja bērnu pēršanu, ko mēdz neuzskatīt par problēmu, bet kas ir vismaz emocionālā vardarbība, jo pazemo bērnu. Vecāki to nereti lieto, ja nespēj saprātīgiem līdzekļiem atrisināt situāciju, piebilda tiesībsargs.
Savukārt pedagogiem, strādājot ar bērniem, būtu jāspēj reaģēt jau pie pirmajām pazīmēm par vardarbību. Tam ir domāts arī skolas atbalsta personāls. Turklāt būtiski ir sadarboties ar vecākiem.
