Lai sabiedrībai sniegtu psiholoģisku atbalstu pandēmijas laikā, Veselības ministrija izstrādājusi psihiskās veselības aprūpes plānu Covid-19 seku mazināšanai. Jaunu pakalpojumu izveidei un esošo stiprināšanai atvēlēti septiņi miljoni eiro. Viens no jaunumiem būs valsts apmaksātas desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas. Liela loma plāna īstenošanā būs ģimenes ārstiem.
“Ne vienmēr cilvēkam ir jādodas pie psihiatra. Reizēm ģimenes ārsts var palīdzēt, un reizēm psihiatra palīdzība vairs nav nepieciešama, bet ir labi, ja ģimenes ārsts uzrauga, kas ar cilvēku notiek. Skaidrs, ka tur ir jābūt motivācijai gan psihiatram, gan ģimenes ārstam sadarboties. Un esam plānojuši finansiāli motivēt speciālistus sadarboties,” pastāstīja veselības ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos Marta Krivade.
Nacionālajā veselības dienestā veidos jaunu tarifu ģimenes ārstu un psihoterapeitu savstarpēju konsultāciju apmaksai. Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijā plāna esamību vērtē atzinīgi. Tomēr esot daudz neskaidru un ļoti sarežģīti risināmu jautājumu, īpaši par speciālistu pieejamību reģionos.
“Piemēram, Balvu novadā psihoterapeitu nav. Ir blakus novados, bet tur tās rindas kā pie maksas psihoterapeitiem ir mēnešiem garas. Tādēļ es nesaprotu, kā tas reāli tiks organizēts. Ja tās būs konsultācijas pa telefonu, tad es nezinu, cik tas būs rezultatīvi,” sacīja Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Viņa norādīja, ka svarīgākais ir, lai šī aprūpe būtu kvalitatīva. Tāpēc jāpārliecinās, ka speciālisti, pie kuriem pacientu nosūta, ir pietiekami kvalificēti.
Turklāt ģimenes ārstiem būtu nepieciešamas vadlīnijas. Tādas Veselības ministrija plāno veidot.
Arī Latvijas Psihoterapeitu biedrībā plāna esamību novērtēja atzinīgi. Tomēr arī šiem speciālistiem ir neskaidrības. Piemēram, par to, kāpēc plāns paredz sniegt veselības un klīnisko psihologu konsultācijas, bet tajā nav minēti izglītības un konsultatīvie psihologi.
“Latvijā jau tomēr pastāv diezgan plaša un sazarota infrastruktūra psiholoģiskās palīdzības sniegšanā. Krīžu centri, pašvaldību sociālie dienesti ar saviem speciālistiem un cita līmeņa psiholoģiskās palīdzības tīkli ar jau izveidotu infrastruktūru un speciālistiem,” sacīja biedrības prezidents Rolands Bortaščenoks.
Kopumā Latvijā speciālistu skaits plāna īstenošanai esot pietiekams. Tomēr esot jāiesaista visi, kas spēj šos pakalpojumus sniegt, arī speciālisti ar psihoterapeita, ne psihologa grādu, uzskata Bortaščenoks.
Problēma varētu būt arī samaksa. Ministrija paredzējusi speciālistiem maksāt nedaudz vairāk nekā 28 eiro stundā. Parasti šīs likmes ir augstākas.
Veselības ministrijā atzina, ka plāna realizēšana būs liels izaicinājums un vēl priekšā spraigas sarunas ar nozares pārstāvjiem, kuru viedokļi par daudziem jautājumiem krasi atšķiras. Pirmie pakalpojumi iedzīvotājiem varētu būt pieejami vasarā.
