Ziņu speciālizlaidums

Kā apturēt Krieviju? Saruna ar Mārci Balodi

Ziņu speciālizlaidums

Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņu speciālizlaidums 02.03.2022. plkst. 12.00

Kā dziedēt kara radītās garīgās traumas?

Psihiatrs Taube: Jārēķinās, ka Ukrainas bēgļi var būt aizdomu pilni un bailīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Sekas pēc Ukrainā piedzīvotās panikas, dzīves bumbu patversmēs, neziņas par tuvinieku likteni un citām Krievijas režīma īstenoto noziegumu rezultātā gūtām traumām Ukrainas iedzīvotājiem būs jāpiedzīvo jebkurā gadījumā. Diemžēl klasisks to izpausmes veids, ar ko jārēķinās latviešiem, uzņemot ukraiņu bēgļus, ir posttraumatiskā stresa sindroms, tā LTV Ziņu speciālizlaidumā pauda psihiatrs Māris Taube.

Bezpalīdzība, šausmas un bailes, vai izdosies nodzīvot vēl šo stundu un dienu, ir Ukrainas iedzīvotāju ikdiena jau gandrīz nedēļu. Turklāt psihiatrs piebilda, ka trauksmi izjūt arī cilvēki daudzviet pasaulē, kas ir fiziskā drošībā, bet cieši seko līdzi Krievijas režīma īstenotajam noziegumam.

"Es baidos, ka sekas būs jebkurā gadījumā jau no šīs situācijas. Diemžēl tas ir klasisks veids, kā cilvēki pēc tam cieš no posttraumatiskā stresa sindroma, jo faktiski visu laiku ir apdraudēta dzīvība. Un tomēr mēs redzējām, ka cilvēki īsti nebija gatavi, arī cilvēki bēgļu gaitās devās, tomēr visi līdz pēdējām cerēja, ka nekas tāds nenotiks," iespējamās kara sekas prognozēja Taube.

Psihiatrs lēsa, ka notiekošais cilvēkiem vēl ilgi saistīsies ar trauksmi.

"Viņi joprojām dzirdēs bumbas, sarausies tajos brīžos. Ilgi izturēt to, protams, nevar, kaut kādā brīdī iestājas izsīkums. Pagaidām vēl liekas, ka tūlīt varbūt apstāsies, bet, ja tas ieies konkrētā procesā, tas būs vēl smagāk," sprieda Taube. 

Ar Ukrainas kara bēgļu gūtajām psihoemocionālajām traumām būs jārēķinās arī tiem cilvēkiem Latvijā, kas viņiem piedāvās mitekli vai darbu. Taube skaidroja, ka ir jāapzinās – šie cilvēki būs jau agrāk vismaz nedaudz iebaidīti, jo karadarbība atsevišķos reģionos Ukrainā notika arī iepriekš.

"Pirmais uzdevums ir rast mieru sajūtu, vispirms jāļauj adaptēties kādas dienas. Sākumā cilvēki var būt aizdomīgi, nobijušies, jo stresa situācija būs saglabājusies, bet nedēļas laikā tam vajadzētu mazināties," piebilda psihiatrs.

Viņš aicināja paturēt prātā, ka Ukraina nav Latvija un astoņu gadu kara draudi Ukrainas iedzīvotājos ir radījuši jau ieilgušu neuzticību.

Ārsts piebilda, ka viens no modernajiem trauksmes cēloņiem ir globālie draudi. "Redzam, ka cilvēki atrod veidus, kā palīdzēt, tas palīdz, ka es līdzdarbojos. Bet es stingri ieteiktu saglabāt ikdienas darba ritmu. Ja 24 stundas [diennaktī] dzīvojam šajā ritmā, iesaku izvēlēties ticamus medijus, sekot tiem līdzi noteiktā laikā. Jāseko līdzi, lai esam veseli," uzsvēra Taube.

Tāpat psihiatrs aicināja vecākiem esošo situāciju un drošības jautājumus izrunāt arī ar bērniem. Taube norādīja, ka, lai arī mazie bērni notiekošo nesaprot, pusaudži draudu sajūtu apzinās.

KONTEKSTS:

Lai vienuviet piedāvātu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem, darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda valsts vienotais informatīvais tālrunis "Palīdzība ukraiņiem Latvijā". Tā numurs ir 27380380.

Informatīvais tālrunis arī Latvijas iedzīvotājiem sniegts informāciju par to, kā veikt ziedojumus un sniegt atbalstu, piemēram, iesaistoties brīvprātīgajā darbā.

Situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma varētu kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā", tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bēgļu no Ukrainas jau devušies uz kaimiņvalstīm, 1. martā, paziņoja ANO Bēgļu aģentūra.

Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās. Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com.

Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem kopš karadarbības sākuma saziedoti teju četri miljoni eiro.

Cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā un ierodas Latvijā, ir jāsazinās ar Valsts robežsardzi pa diennakts tālruņiem +371 67913569 vai +371 67913568. Tas nepieciešams, lai saņemtu atbalstu Latvijā no valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī mājokli.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti