Aktuāli

Dana Reizniece-Ozola par gaidāmo nodokļu reformu

Aktuāli

Veselības ministre Anda Čakša par ģimenes ārstu streiku

Psihiatrs atzīst - bērnunamos uzvedības traucējumus mēģina uzdot par psihisku slimību

Psihiatrs atzīst - bērnunamos uzvedības traucējumus mēģina uzdot par psihisku slimību

 

Neatkarīgie eksperti, par kuru atklāto Latvijas Radio kopš pavasara stāsta raidījumu sērijā „Sistēmas bērni”, no Jelgavas bērnunama audzēkņiem uzzināja, ka nepaklausīgākos bērnus nereti „pāraudzina”, sūtot uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām. Arī slimnīcās atzīst, ka nereti institūcijās netiek galā ar bērnu uzvedību un šo problēmu mēģina novelt uz psihiatru pleciem.

Par lamāšanos - uz psihiatrisko slimnīcu

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta - visbiežāk institūcijās bērnu uzvedības traucējumus mēģina uzdot par psihisku slimību, kas tāda nav.

Par to liecina arī bijušo bērnunamu audzēkņu stāsti, kuri pabijuši psihiatrijas slimnīcās. “Mūs arī sūtīja ne par ko. Vienkārši pateici „Ej d***!”. Tevi aizsūta uz “psiheni” un sēdi tur 30 dienas. Tevi špricē, dod zāles, nebija neviena bērna, kuram nedod tās “psiho” zāles. Par to, ka es bēgu, aizveda mani uz bērnu slimnīcu Gaiļezerā, uz to psihiatrijas nodaļu. Bet es no turienes pēc kādām četrām stundām aizbēgu, kad mani atrada vēlāk, viņi gribēja otrreiz vest, bet slimnīca atteicās [ņemt]”.

Radioraidījumu sērijā „Sistēmas bērni” vēstīts par ekspertu bažām, ka viens no bērnunama bērnu iebiedēšanas un, iespējams, sodīšanas veidiem ir viņu vešana uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām.

Biedrība „Bērni bērniem”, veicot neatkarīgu pārbaudi bērnunamos, ziņoja par neatbilstībām bērnu medicīnas kartēs un bērnu lietās Jelgavas bērnunamā, kas lika domāt par nepamatotu bērnu vešanu uz psihiatriskajām slimnīcām.

To, ka institūciju bērni ne vienmēr tiek stacionēti pamatoti, atzina arī psihoneiroloģiskās slimnīcas „Ģintermuiža” Narkoloģijas nodaļas vadītājs Genadijs Vihņēvičs. Tomēr Veselības inspekcija, kas skatīja tikai medicīnas dokumentus, pārkāpumus nesaskatīja.

Ainažu slimnīca: Nav gadījumu, kad bērnus slimnīcā ievieto nepamatoti

Latvijā ir piecas psihiatrijas slimnīcas, kurās ārstējas bērni. Viena no tām atrodas Ainažos. Jaunās ēkas pagalmā spēlējas bariņš bērnu, bet audzinātājas, redzot tuvojamies Latvijas Radio, sasauc pacientus telpās.

Slimnīcā ir 80 gultasvietas, un tās teju vienmēr ir pilnas.

Bērnu psihiatrs Jānis Bojārs saka, pie viņiem nav bijis gadījumu, kad bērns slimnīcā ievietots nepamatoti, ar domu viņu tā sodīt par nepaklausību.

„Jūs intervējat pieaugušo, bijušo pacientu, un viņš teiks: jā, man bija psihiski traucējumi pusaudžu gados, es viņus veiksmīgi ārstēju, tagad man viņu nav... Tā cilvēkam ir barjera atzīt, ka tie traucējumi ir bijuši. Vienkāršāk ir stāstīt, ka par sodu ir ielikts slimnīcā. Tad viņš ir tādā cietēja lomā un visi viņu pažēlo,” norāda Bojārs.

Viņš arī nepiekrīt bērnunamu pārbaudītāju uzskatam, ka institūcijas pārāk bieži izvēlas bērnus ievietot slimnīcās.

Ainažu slimnīcā bērni parasti nonāk tad, kad citās iestādēs ar viņiem netiek galā. Tie ir gadījumi, kad bērni ir ārstējušies ambulatori vai citās slimnīcās, bet psihiskā veselība nav uzlabojusies. Lielākoties ārstē bērnus ar depresīviem traucējumiem, šizofrēniju, epilepsiju, garīgo atpalicību un neirotiskajiem traucējumiem. Psihiatrijā steiga nederot. Tāpēc Ainažos pacienti pavada vidēji 88 dienas.

2,5 gadus vecs bērns ar uzvedības traucējumiem vai psihisku slimību

Cits viedoklis ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatram Ņikitam Bezborodovam. Ārsts rāda statistiku: pusotra gada laikā bērnu slimnīcas psihiatrijas nodaļā

no bērnunamiem, speciālajām internātskolām nonākuši 45 bērni. Lielākā daļa agresīvas uzvedības dēļ. Ārsts saka, uzvedības traucējumi nav psihiska slimība un slimnīcā tā nav jāārstē.

„Piemēram, es dežurēju, man atveda ar "ātro palīdzību" 2,5 gadus vecu bērnu no krīzes centru. Pamatā sūdzības, ka bērns ir dusmīgs, agresīvs, kliedz, raud, apdraud sevi un apkārtējos. 2,5, gadus vecs bērns! Jāprasa, kurš 2,5 bērns potenciāli nevarētu sevi apdraudēt?” retoriski jautā Bezborodovs.

Ārsts bērnam hospitalizāciju atteica, jo tai nebija pamata. Viņš saka, ka uzvedības traucējumus rada vide. Piemēram, bērns nonāk speciālajā internātskolā, sadusmojas par to, salauž krēslu un audzinātāja tādēļ izsauc ātro palīdzību, kas nerātni nogādā slimnīcā.

„Negribu teikt, ka viņi negrib tās problēmas risināt, bet viņiem trūkst resursu, lai to darītu, un viņi tās problēmas mēģina risināt, bērnu nosūtot uz slimnīcu, kur viņam nav jāatrodas, jo viņam lielākoties nav psihiskas slimības,” uzsver Bezborodovs.

Bērnu slimnīcas psihiatrs iezīmē vēl vienu problēmu.

Nereti bērnu no bērnunama ātrā medicīniskā palīdzība atved vienu, bet likumīgā pārstāvja blakus nav.

Tādā gadījumā slimnīcai nekas cits neatliek, kā vien bērnu uzņemt.

Bērniem ar uzvedības problēmām mēdz izrakstīt medikamentus

“Vēl viena problēma ir tā, ka viņi te nonāk vispār bez kāda pavadoņa, līdz ar to viņus nevar uzreiz izrakstīt, ja nav likumīgā pārstāvja. Vai atbrauc ar citu cilvēku, audzinātāju, kas arī nav bērna likumīgais pārstāvis. Tādējādi mums nav daudz iespēju, kā vien uzņemt viņu un meklēt bērna likumīgo pārstāvi,” saka ārsts.

Atšķirībā no Ainažiem Rīgas bērnu psihiatrijas slimnīcā bērni vidēji pavada deviņas dienas. No iepriekš pieminētajiem 45 ''sistēmas bērniem'' tikai viens slimnīcā ārstējies mēnesi.

Cita problēma, kura satrauc Bezborodovu, ir medikamentu izrakstīšana bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Šiem bērniem izraksta zāles no garastāvokļa stabilizatoru grupas. Zāles, ar kurām ārstē epilepsiju vai bipolāros traucējumus.

“Bērnu gadījumā ar uzvedības traucējumiem, vienīgais, ko tie medikamenti izdara, ir nespecifiski iemidzina. Bērns ir miegaināks, var būt mierīgāks, pamācīties ir grūtāk, jo medikamenti ir fonā, bet tas nepasargā no uzvedības traucējumiem,” klāsta ārsts.

Ārsts aicina palasīt vadlīnijas uzvedības traucējumu ārstēšanai, tajās nav zāļu terapijas. Šādi traucējumi jāārstē ar psiholoģisko korekciju un vides maiņu.

Bērnos neattīsta piesaistes sistēmu; lielāks atkarību risks tālākā dzīvē

Bērnu attīstībā ir svarīgi ne tikai nodrošināt viņam gultasvietu un regulāras ēdienreizes, bet attīstīt piesaistes sistēmu. Lai šī sistēma attīstītos, bērnam ir nepieciešams primārais aprūpētājs, cilvēks, kas gādās par drošu vidi, mierinās, aprūpēs. Parasti tā ir mamma.

„Pārbaudot pieķeršanās sistēmu trīs gadus vecam bērnam un 30 gadus vecam cilvēkam, ja bērnam ir nedroša piesaiste agrīnā vecumā, arī pieaugušā vecumā, visticamāk, būs problēmas ar piesaisti. Tas velk līdzi virkni psihisko problēmu – paaugstināts risks uz trauksmes spektra traucējumiem, depresiju, vielu atkarību,” stāsta Bezborodovs.

Bērnunams dzīvē palaiž salauztus cilvēkus.

Tam piekrīt arī Ainažu slimnīcas psihiatrs, sakot – bērnunamos mītošie bērni ir neveselāki kā vidēji sabiedrība.

Risinājums, pēc ārstu domām, būtu bērnunamu likvidācija un bāreņu ievietošana ģimenēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt