Ziņu korespondente Sintija Ambote: Ko rāda Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra dati, vai pērn pie jums vērsušies vairāk cilvēku ar atkarību problēmām, vai mazāk nekā 2019. gadā?
Astrīda Stirna: Tas 2020. gads bijis diezgan saspringts, jo bieži bija Veselības ministrijas rīkojumi par to, ka mēs nevaram pieņemt plānveida pacientus un jāierobežo pacientu plūsma, un varam sniegt tikai neatliekamāko palīdzību. Līdz ar to, ja apkopojam visus datus, tad, salīdzinot ar 2019. gadu, pacientu skaits ir samazinājies. Bet šie pacienti ir smagāki un salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem no kopējā pacientu skaita ir pieaudzis psihožu īpatsvars. Tas nozīmē, ka ir vairāk gadījumu, kas ir ielaisti un cilvēki nav laicīgi uzsākuši ārstēšanu. Protams, arī ļoti daudzi cilvēki gan narkoloģijā, gan psiholoģijā arī izvairās, baidoties no inficēšanās ar Covid-19 kādā medicīnas iestādē, un tāpēc nevēršas pēc palīdzības.
Tāpat daudzi nemaz nemeklē palīdzību šobrīd, jo strādā no mājas attālināti un alkoholu var lietot mājās paralēli darbam.
Līdz ar to arī akūto pieprasījumu pēc palīdzības sniegšanas ir mazāk, bet vienlaikus, redzot SPKC [Slimību profilakses un kontroles centra] un Valsts policijas datus, mēs redzam, ka pieaug vardarbības gadījumi ģimenēs, pieaug arī pārkāpumu skaits, braucot alkohola reibumā. Izolācijas laikā daudzi arī neizmanto sabiedrisko, bet brauc tikai ar auto. Tā kā pašreiz mēs redzam, ka šie pacienti, kas šeit nonāk, viņiem ir diezgan ielaistas atkarības - jau ar smagām hroniskām slimībām, kur vajadzēja jau krietni ātrāk vērsties pēc palīdzības.
Vai šie pacienti, kas vērsušies pie jums pagājušā gada laikā arī paši jums ir atzinuši, ka ļāvušies savām atkarībām tieši ar Covid-19 krīzi saistītās spriedzes dēļ?
Cilvēki, kas ir vērsušies, tie arī to atzīst, ka tā problēma tāda ir. Un arī ģimenē šobrīd šiem cilvēkiem nav iespējas veikt kaut kādas izklaides vai kaut kur aizbraukt un relaksēties pēc darba dienas, to viņi arī atzīst. Vēl es gribu pieminēt, ka nelabvēlīga tendence ir tas, ka visu var iegādāt internetā. Ne tikai alkoholu, bet arī narkotiskās vielas, to apstiprina jaunieši. Viņi var diezgan vienkārši iegādāties marihuānu vai citas apreibinošās vielas un stimulantus, lai uzlabotu pašsajūtu laikā, kad viņi nevar apmeklēt izklaides vietas. Tā ir tendence, kas sākās jau pirms Covid-19 pandēmijas, bet tagad tā iet plašumā.
Vai šo attālināto mācību laikā jūs novērojat arī kādas tendences jaunām apreibinošām vielām vai metodēm, kuras lieto?
Šobrīd ļoti populāra Latvijā ir marihuāna un mazāk populāras ir tās sintētiskās vielas, kā spaisi, kas pirms kāda laika, bija ļoti aktuālas jauniešu vidū. Taču arī marihuāna ir izmainījusi savu dabu un kļuvusi stiprāka dažādu selekciju rezultātā. Tiek audzēta marihuāna, kas ir ar daudz lielāku aktīvo tetrahidrakanabinola saturu un ir arī akūti intoksikācijas un psihotiski stāvokļi pēc šo kanabinoīdu lietošanas.
Tāpat ir parādījušies un populārāki kļuvuši amfetamīni un sāk vairāk izplatīties kokaīns. Pērn diezgan strauji pieaugusi LSD lietošana jauniešu vidū, ko agrāk vairāk lietoja izklaides vietās, bet tagad to dara arī mājas apstākļos. Un, protams, pieaugoša tendence ir arī dažādu medikamentu nekontrolēta lietošana.
Tas arī ilgtermiņā var radīt sekas, kā, piemēram, nomierinošu vai miega līdzekļu lietošana, kur ātri rodas atkarība.
Turklāt tiek izmantoti legāli līdzekļu iegādāšanās ceļi, izmantojot ģimenes ārstus, kas izraksta receptes attālināti un šīs vielas šķiet ir brīvi pieejamas, bet trūkst tādas kontroles par to, ko viens cilvēks saņem apmeklējot vairākus ārstus.
Cilvēkiem pieejamākais un pazīstamākais ir alkohols un pie jums vairāk nonāk cilvēki jau ar smagām atkarības sekām, bet, ja tas ir pats sākums, tad kā šo problēmu pašam cilvēkam atpazīt sevī?
Vispirms mums jādomā par jauniešiem un profilaksi, jo vienmēr tas atduras pret to, ka nav kā aizpildīt brīvo laiku un tagad ar Covid-19 tas vēl vairāk saasinās. Taču vienlaikus ir šobrīd īsta ziema un tās nodarbes var atrast tepat Latvijā brīvā dabā. Taču, ja ir šī alkohola lietošana un ja persona otrajā dienā mēģina šo paģiru stāvokli kaut kādā veidā mazināt ar alkoholu vai dažādiem medikamentiem, tad tā ir pazīme.
Arī parādās miega traucējumi, parādās trauksmaini stāvokļi un pēc alkohola lietošanas persona ir vēl dziļākā depresīvā stāvoklī.
Tie ir signāli pie kuriem vajadzētu domāt par speciālistu palīdzību. Kas attiecas uz jauniešiem, tur biežāk ir vairāk nevis ar atkarībām saistība, bet ar nekontrolētu alkohola lietošanu, kur bieži ir dažādas psiholoģiskas problēmas. Tad ir jāapmeklē arī kādi psihologi vai psihiatri un tās iespējas ir jāmeklē laicīgi, lai nav tādi ielaisti stāvokļi, kā mums tagad ir stacionārā jaunieši ar jau pat neatgriezeniskām izmaiņām smadzenēs un somatiskajā veselībā.
Visvairāk gan to var ievērot tieši līdzcilvēki, jo bieži pats cilvēks noliedz atkarību. Tad ir svarīgi iesaistīties tieši ģimenes locekļiem, jo darba vietas tagad daudziem ir attālinātas. Turklāt bieži paralēli darbam notiek alkohola lietošana, jo nav kontroles un piesardzības.
Kā šajā gadījumā līdzcilvēkiem pareizi iejaukties, lai nepadziļinātu to atkarību?
Piedāvāt palīdzību. Vispirms varbūt piedāvāt kādas alternatīvas, lai šo cilvēku izrautu no šīs vides, izejot pastaigā svaigā gaisā vai paslēpot. Ja tas nav iespējams un viņš turpina to darīt, tad jau piedāvāt to speciālistu palīdzību. Tai arī būtu jābūt kādai uzticības personai, kāds kolēģis vai draugs var piedāvāt šo palīdzību. Mums ir jāmēģina iejaukties bez draudiem un piespiedu mehānismiem.
Iespējas šai palīdzībai mums šobrīd ir. Turklāt šobrīd ir arī iespējamas attālinātas konsultācijas. Cits jautājums, ka valstī nav atrisināta samaksa par kompensējamiem medikamentiem šiem narkoloģijas pacientiem, jo medikamenti nav lēti un ne visi to var atļauties. Tāpat stacionārā ir vajadzīgas pacientu iemaksas par ko tiek runāts, bet vēl nav atrisināts, jo ir gadījumi, kad pacienti uzsāk ārstēšanu, bet nevar pabeigt ārstēšanas kursu, jo nav maksātspējīgi. Tās ir valstiskas problēmas
un es ceru, ka, beidzoties šim pandēmijas vilnim, mēs neturpināsim alkoholu tirgot tiešsaistē. Tā ir viena no lietām, kas ļoti stimulē lietošanu un paplašina pieejamību.
Atsaucoties uz sarunas sākumu, tad, lai arī dati liecina, ka pacientu jūsu iestādē ir pat mazāk, jūs tomēr ar bažām raugāties nākotnē pēc pandēmijas?
Jā. Tāpēc, ka mēs neredzam faktisko situāciju, jo tad, kad beigsies ierobežojumi un šiem cilvēkiem būs jāatgriežas darba vietās, mēs redzēsim, kāda ir patiesā saslimstība.
