Psihiatrijas krēslas zona: priekšlikumi sistēmiskām pārmaiņām

Priekšlikumi izveidoti, analizējot slimnīcu sniegto informāciju, tiesu datus par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, izvērtējot psihiatrijas pacientu zāļu kompensācijas finansējumu, kā arī apkopojot tiesnešu, prokuroru, juristu, psihiatru, sociālo darbinieku, amatpersonu, ierēdņu sniegto informāciju projektam "Psihiatrijas krēslas zona", kurā darbojas arī Latvijas Radio Ziņu dienests.

  • Izveidot datu to pacientu datu bāzi, kuru ārstēšanas laikā piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis (MRPL). Šajā datu bāzē vajadzētu iekļaut pacientus, kuri atzīti par bīstamiem Krimināllikuma 68.panta izpratnē.
  • Policistiem jānodrošina pieeja šim reģistram, lai izsaukuma gadījumā viņi profesionāli varētu reaģēt, pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.
  • Policistiem nodrošināt regulāras apmācības, kā atpazīt un apieties ar psihiski slimiem pacientiem.
  • Sadarbojoties iesaistītajām institūcijām, jāizveido vadlīnijas, kas detalizēti nosaka, kā pacienti pēc medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas tiek uzraudzīti, monitorējot viņu veselības stāvokli un resocializācijas procesu.
  • Lai uzlabotu to pacientu parūpi, kam piemērota medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa saņemšana ambulatori, ārstu darba stundās iekļaut papildu darbu, kas jāveic, risinot MRPL pacientu problēmas, veicot salīdzinoši ilgākas pārrunas, kā arī nodrošinot dokumentus un savlaicīgu tiesas un policijas informēšanu, ja ambulatorā ārstēšana nav iespējama vai tiek pārtraukta. 

    Par pētījumu

    Raksts ir daļa no pētījuma "Psihiatrijas krēslas zona", ko kopīgi īstenoja žurnālisti:

    Anda Rožukalne - Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore. Projekta vadītāja un redaktore

    Antra Ērgle - laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnāliste 

    Ilze Kuzmina - laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste

    Iļja Kozins - Latvijas Radio žurnālists

    Ivars Soikāns - ziņu aģentūras LETA žurnālists

    Viktorija Puškele - ziņu portāla Tvnet žurnāliste

    Zane Mače - žurnāla "Ir" žurnāliste.

    Projektu finansiāli atbalstīja ASV vēstniecība Lietuvā.

  • Starpinstitūciju sadarbības procesā izveidot dienestu, kas līdzīgi kā probācijas dienests bijušo ieslodzīto gadījumā nodrošina MRPL pacientu uzraudzību pēc ārstēšanās stacionārā un ambulatorās ārstēšanās laikā.
  • Veikt labojumus normatīvajos aktos ar mērķi, ka tiesa pēc MRPL piemērošanas konkrēti norāda ārstēšanās vietu, lai novērstu situācijas, kad pacients maina dzīvesvietu un var izvairīties no ārstēšanās. Kamēr nav pieejama datu bāze, citā pilsētā ārstiem nav informācijas, ka konkrētajam pacientam ir piemērots MRPL.
  • Tiesām jānodrošina raitāka MRPL izskatīšana (ne ilgāk par 3 mēnešiem), lai cilvēks medicīnisku palīdzību saņem pēc iespējas ātrāk. Pašlaik ir gadījumi, kad gadu vai vairākus gadus pēc vardarbīga nodarījuma tiesa piemēro psihiski slimam pacientam MRPL.
  • Pašlaik psihiski slimiem pacientiem valsts kompensē izdevumus par lētākajiem medikamentiem, bet daļai slimnieku tie nav piemēroti. Jāizskata iespēja (pēc ārsta norādījuma) kompensēt nevis lētākos, bet efektīvai ārstēšanai piemērotākos medikamentus.
  • Sabiedrības informēšanas kampaņās sabiedrība regulāri jāinformē par psihisko slimību būtību ar mērķi uzlabot izpratnes līmeni un izvairīties no pacientu stigmatizācijas.
  • Pacienti un viņu tuvinieki ārstniecības iestādēs detalizēti jāinformē par viņu tiesībām un palīdzības saņemšanas iespējām, kā arī par katras instiūcijas pienākumiem un atbildību. 
  • Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas amatpersonām jāveicina sadarbība starp iestādēm, kas iesaistītas deinstitucionalizācijas projekta ieviešanā Latvijā, skaidri definējot atbildības laukus un sadarbības modeļus. Iesaistītajām iestādēm jāinformē sabiedrība par deinsitucionalizācijas projekta realizētāju pienākumiem un atbildību pret katru no pacientu grupām, kuru intereses un tiesības skar šis projekts.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti