Katru gadu pieaug cilvēku skaits, kuriem ir psihiskie traucējumi un kuri saņem pilnībā vai daļēji valsts kompensējamās zāles. No 2005.gada līdz 2015.gadam šādiem pacientiem izrakstīto recepšu skaits palielinājās gandrīz par 40 tūkstošiem. 2015.gadā, unikālo psihiski slimo skaitam palielinoties par 15%, zāļu kompensēšanai paredzētais finansējums samazinājies par vairāk nekā 22 000 eiro jeb 0,5%, liecina Nacionālā veselības dienesta dati par līdzekļu izlietojumu kompensējamo zāļu apmaksai.
Kopumā 2015. gadā psihiski slimu cilvēku medikamentu kompensācijai tika iztērēti 3 miljoni 999 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar 2007 gadu, šī summa samazinājās vairāk nekā par 1 miljonu 50 tūkstošiem eiro!
Par pētījumu "Psihiatrijas krēslas zonā"
Pētījumu Psihiatrijas krēslas zona kopīgi īstenoja seši žurnālisti no Latvijas Radio, Latvijas Avīzes, portāla Tvnet, aģentūras LETA, laikraksta Bauskas Dzīve un žurnāla Ir, to vadīja RSU asociētā profesore Anda Rožukalne un finansiāli atbalstīja ASV vēstniecība Lietuvā.
Kāpēc tā notiek? Viens no iemesliem - dažu zāļu grupu finansējuma daļēja samazināšana.
Uz problēmu norāda arī ārsti.
“Agrāk otrās grupas invalīdi medikamentus saņēma bez maksas. Pēc tam tika ieviesta kārtība, ka medikamenti tiek izrakstīti pēc diagnozes koda.
Pacientiem ar šizofrēniju valsts apmaksā zāles, bet tiek kompensēts konkrētā medikamenta vislētākais variants. Ja pacients grib ārstēties ar zālēm, kuras viņš jau sen lieto un viņa organisms tās labi panes, tad ir grūti pierādīt, ka nepieciešami tieši šie medikamenti.
Par tiem nākas maksāt papildus, brīžiem pat diezgan daudz», - stāsta ārsts, kurš vēlējās palikt anonīms.
Ministru kabineta noteikumi Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas ir izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 20.punktu, nosaka, ka kompensācijai piešķirto naudu administrē un plāno Nacionālais veselības dienests. Informāciju par nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru Nacionālais veselības dienests iegūst, reizinot prognozēto pacientu skaitu (ņemot vērā vadības informācijas sistēmas datus par iepriekšējo periodu) ar nākamajam kalendāra gadam paredzēto finanšu līdzekļu apmēru vienam pacienta attiecīgajā diagnozē vai diagnožu grupā. Nacionālais veselības dienests reizi mēnesī sniedz pārskatu Veselības ministrijai par kompensācijai piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Tomēr līdzekļu nepietiek. Tādēļ 2016. gada 27.septembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai”. Rīkojuma projekts paredz piešķirt Veselības ministrijai papildu finansējumu 4,2 miljonu eiro apmērā lai nodrošinātu pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, tai skaitā pacientiem ar psihiskiem traucējumiem.
Veselības ministrijas preses sekretāre Agnese Zarāne skaidro: «Astoņu mēnešu zāļu iegādes izdevumu izpilde ir lielāka nekā plānotais apjoms, tāpēc ir nepieciešams savlaicīgi segt daļēju līdzekļu deficītu ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu».
“Izlietotais valsts finansējums pa gadiem mainās, jo kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļauti jauni medikamenti, pacientiem tiek mainīta terapija, arvien biežāk tiek lietoti patentbrīvie medikamenti, kas samazina terapijas izmaksas,” skaidro Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Šizofrēnija
Šizofrēnija izraisa murgu idejas un pat dzirdes halucinācijas, kad cilvēks dzird „balsis” galvā vai ķermeņa iekšienē, aiz sienas vai loga, reizēm no realitātē ar dzirdi nesasniedzamām vietām – citām planētām, zemēm. „Balsis” komentē, diskutē, pavēl, aprunā saslimušo.
Somijā, kur tiek atklāts aptuveni 97% no slepkavībām, gandrīz visi no šiem likumpārkāpējiem iziet psihiatrisko pārbaudi. Vīriešiem šizofrēnija aptuveni 8 reizes palielina vardarbības risku, kas noved pie slepkavības izdarīšanas. Sievietēm šizofrēnija palielina vardarbības risku 6,5 reizes. To atklāja Somijas psihiatri Markku Eronens, Panu Hakola, Jari Tiihonena petījumā “Mental disorders and homicidal behavior in Finland”.
Demence
Demences pacienti nespēj pilnvērtīgi lietot un saprast valodu, bieži neatpazīst tuviniekus, var sākties uzvedības izmaiņas, pat agresivitāte, personības un uztveres traucējumi, halucinācijas.
Kopā Latvijā 2015. gadā bija 27765 unikālie pacienti ar garīgajām slimībām. Tomēr statistikas dati rāda tikai to pacientu skaitu, kas vēršas pie ārstiem un lieto zāles, kuru iegādi kompensē no valsts budžeta.
Piemēri:
Artūrs nekontaktējās ar citiem skolā
18 gadus vecais Artūrs (vārds mainīts) šūpojās krēslā jau dažas nedēļas. Skolas dienasgrāmatā arvien biežāk parādījās sliktas atzīmes. Nesen skolas psihologs bija uzaicinājis viņa vecākus uz skolu, sakot: «Jūsu dēls nekontaktējas ar citiem, stundu laikā skatās vienā punktā, brīžiem viņš ir agresīvs». Šādi psihiskās veselības traucējumi ir daudziem pusaudžiem.
Artūram tik nozīmētas zāles, izsniedzot sarkano recepti. Agrāk Artūra ģimenei likās, ka pēc tādām receptēm pārdod tikai smagas narkotiskās vielas. Izrādās, ka sarkanajā receptē izraksta arī medikamentus, kurus kompensē no valsts budžeta. Artūram ir rekurenti depresīvi traucējumi, viņa gadījumā tiek segta puse no zāļu cenas, otru pusi nākas apmaksāt no ģimenes budžeta.
Jānim uzvedības traucējumi pēc "zālītes" smēķēšanas
Jānis (vārds mainīts), kura psihiskie traucējumi parādījās ilgstošas “zālītes” smēķēšanas dēļ, saņem savas zāles bez maksas, jo no 2009 gada valsts 100% apmērā kompensē zāļu izdevumus pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola, narkotisku un citu psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ.
Panikas lēkmes, kuras Jānis piedzīvo katru reizi, kad ilgāku laiku nelieto medikamentus, rodas pēkšņi un pārņem viņu dažādās vietās.
Valsts apmaksā viņam zāles pat tādā gadījumā, ja viņš lieto narkotikas starp medikamentu lietošanas reizēm.
2015. gadā Latvijā bija tikai 41 pacients, kurš saņēma narkotiku un alkohola lietošanas izraisīto psihisko traucējumu ārstēšanas receptes valsts apmaksājamo medikamentu iegādei. Tādiem pacientiem tika izrakstītas 64 receptes. Kopā viņu ārstēšanai tika iztērēti 822 eiro no valsts budžeta.
Autore: Viktorija Puškele, tvnet.lv žurnāliste.
