Psihiatrijas krēslas zona: Ieskats piespiedu ārstēšanā jeb ieslodzījumā slimnīcā

 

Noziedzīgo nodarījumu skaits samazinājies sakritības dēļ

Pēdējo desmit gadu laikā 131 psihiski slimais noziedzīga nodarījuma veicējs par nepieskaitāmu atzīts lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā vai saslimis pat pēc soda piespriešanas, tāpēc sākotnēji lietā ir bijis attiecīgs Krimināllikuma pants, un tas joprojām ir publiski pieejams. Taču, ja noziegumu izdarījušas personas, kas jau atzītas par nepieskaitāmām, ziņas par noziedzīga nodarījuma veidu sabiedrībai paliek noslēpumā.

Pieejamie dati par 131 psihiski slimās personas nodarījumiem liecina, ka pēdējos gados šādi cilvēki aizvien retāk pastrādā vardarbīgus noziegumus. Šogad viņi tiesās lielākoties nonākuši mantisku noziegumu, visbiežāk zādzību, dēļ. Pērn tiesāšanās bija daudzveidīgāka. Divreiz psihiski slimajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekli (MRPL) piemēroja tāpēc, ka viņi bija snieguši apzināti nepatiesu ziņojumu par spridzināšanas draudiem un vienreiz par dokumentu viltošanu. Smagākie nodarījumi bija smagu miesas bojājumu tīša nodarīšana un vardarbīgs huligānisms.

Ir gadījumi, kad apsūdzētie, kuri vēlāk izrādījušies nepieskaitāmi, iesaistījušies nodarījumos, kas prasa lielu intelektuālo kapacitāti, piemēram, finanšu mahinācijās vai kibernoziegumos.

Daudz traģiskāka aina paveras, apkopojot informāciju par 2008., 2009. un 2010. gadu. Tad vardarbīgi nodarījumi bija teju puse no visiem psihiski slimo cilvēku veiktajiem noziegumiem.

Ja statistika rāda it kā labāku ainu, vai varam justies drošāk? Vai par cilvēku veselību un sabiedrisko drošību atbildīgās institūcijas ir kaut ko darījušas, lai uzlabotu psihiskās veselības profilaksi un psihiski slimu cilvēku ārstēšanu? Izskatās, ka ne. Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas speciālisti pat pavēstīja, ka neesot kompetenti atbildēt uz jautājumu par to, kas uzlabots, un ieteica vērsties Nacionālajā veselības dienestā. Tā pārstāve Evija Štālberga savukārt ieteica jautāt praktizējošiem psihiatriem, kāpēc psihiatrijas pacienti retāk izdara vardarbīgus noziegumus.

Atliek secināt, ka noziedzīgo nodarījumu skaits samazinājies sakritības dēļ un pēc dažiem gadiem skaitļos var arī parādīties vardarbības uzliesmojums.

Vai arī pēdējos gados vardarbīgos nodarījumus izdarījušas personas, kuras jau iepriekš atzītas par nepieskaitāmām, un tāpēc viņu nodarījums tiesu statistikā netiek atšifrēts. Piemēram, šogad MRPL bez publiski pieejamos tiesu pārskatos minēta Krimināllikuma panta piemēroti 64 personām. Līdz ar to viņu nodarījumi nav zināmi. Nav arī zināms, vai kāds no viņiem nodarījumus izdarījis atkārtoti, vai viņi tikuši ārstēti pirms nodarījuma veikšanas, un, ja jā, tad kāpēc ārstēšana bijusi nesekmīga. To nezina arī politikas veidotāji. Gratkovska norāda – lēmumus par MRPL piemērošanu pieņem slēgtās tiesas sēdēs un datiem "mēs klāt netiekam". Tieslietu ministrijas (TM) ierēdņi pat nezina, cik psihiski slimo saskaņā ar tiesas norādījumiem ārstējas slimnīcā un cik – ambulatori. Ja kāds vēlētos analizēt lēmumus par MPRL piemērošanu, arī tas nav iespējams. Jo tiesu lēmumi par MRPL piemērošanu netiek publiskoti, pamatojoties uz personas datu aizsardzību. Bet diez vai būtu aizskartas cilvēktiesības, ja lēmumus publiskotu, neatklājot pacienta vārdu un citus sensitīvos datus. Tad vismaz varētu spriest, kurš atbildīgs par to, ka slims cilvēks nonācis līdz noziedzīgam nodarījumam.

Laktas iela šķērsgriezumā

Kaut oficiāli Laktas ielā atrodas Rīgas Psihoneiroloģijas un narkoloģijas centra nodaļa, patiesībā ārstniecības ēka izvietota blakus Brasas cietumam un arī režīms ir kā cietumā. Slimnieki atrodas aiz žoga ar dzeloņdrātīm, viņus apsargā, pienesumus, ko atnes apmeklētāji, rūpīgi pārbauda.

Parasti nodaļā uzturas ap 50 pacientu. Šobrīd ir 44, septiņas no pacientiem ir sievietes. Ārstēšanās ilgums ir ļoti dažāds.

Kaut TM pārstāve Indra Gratkovska apgalvo, ka daļai pacientu te ir "pēc būtības mūža ieslodzījums", patiesībā reizi gadā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa (MRPL) nepieciešamība tiek pārskatīta. Tomēr viens pacients te ir jau 16 gadus, cits – jau 13 gadus. Vēl

kāds ārstējas jau 20 gadus. Sākumā bijis parastajā nodaļā, kur sācis "slikti uzvesties un agresīvi brukt visiem virsū".

Ir gadījumi, kad mediķiem neizdodas atrast zāles, kas spētu ārstēt attiecīgo slimību.

Vecākajam pacientam jau pāri 60 gadiem. Savulaik te ārstējies arī astoņdesmitgadīgs kungs.

Ir gan slepkavas (kopumā 12), gan "sīki zaglīši". Piemēram, kāds zaglis te ir jau sešus gadus. Kaut viņa nodarījums nav bijis vardarbīgs, gadu no gada ārstu konsilijs viņu atzīst par sabiedrībai bīstamu.

Daļai pacientu ārstēšanās režīms ticis atvieglots, tomēr vieglākā režīmā viņu uzvedība vai veselības stāvoklis pasliktinājies un viņiem nācies atgriezties Laktas ielā, kur ir stingra uzraudzība, kur pacients netiek pie alkohola un narkotikām. Taču arī Laktas ielā uzraudzības režīms ir dažāds atkarībā no pacienta bīstamības pakāpes.

*

Kaut psihiatri atzīst – visbiežāk vardarbīgi mēdz būt pacienti, kam ir šizofrēnija, Laktas ielā ārstētajiem tomēr ir dažādas diagnozes.

Autore: Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze. Raksts ir fragments no garāka pētījuma projekta ietvaros, kura pirmpublicējums atrodams te.