Provizoriskie rezultāti: 13.Saeimā iekļuvuši 7 politiskie spēki

13.Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja un parlamentā ievēlētas 7 partijas un partiju apvienības, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti par balsojumu 1057 iecirkņos no kopumā 1078 iecirkņiem.

Saskaitīti 1078 iecirkņi no 1078

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078

Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57

23 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
16 vietas Jaunā konservatīvā partija
16 vietas Politiskā partija "KPV LV"
13 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
13 vietas Attīstībai/Par!
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem lielāko balsu skaitu 13.Saeimas vēlēšanās ieguva partija “Saskaņa” – 19,9%. Arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2014.gadā “Saskaņa” kļuva par vēlēšanu uzvarētāju ar 23% balsotāju atbalsta, taču visu sasaukuma laiku darbojās opozīcijā. Savukārt pašvaldību vēlēšanās pērn tā kārtējo reizi ieguva pietiekamu atbalstu, lai kopā ar “Gods kalpot Rīgai” izveidotu koalīciju galvaspilsētā.

Saeimā ar 14,06% atbalstu jaunpienācēja būs “KPV LV”, kuras līderis Artuss Kaimiņš jau strādājis 12.Saeimas sasaukumā, kurā viņš bija ievēlēts no Reģionu apvienības, taču vēlāk to pameta un dibināja savu partiju.

Tāpat Saeimā pirmo reizi ievēlēta Jaunā konservatīvā partija – tā ieguvusi 13,6% vēlētāju atbalstu. Šī politiskā spēka līderi jau pašlaik ir pārstāvēti Rīgas domē, kur viņi tika ievēlēti 2017.gada pašvaldību vēlēšanās, partija pārstāvēta arī citās pašvaldībās.

Parlamentā ar 12,04% atbalstu jaunpienācēja ir partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, kurā gan darbojas virkne pieredzējušu politiķu, kuri savulaik pārstāvēja “Vienotību” vai Reformu partiju.

Savukārt pašreizējā koalīcijas partija Nacionālā apvienība ieguva 11,03% vēlētāju atbalsta. Tas ir kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, kurās par to nobalsoja 16,61% vēlētāju.

Par pašreizējā premjera partiju Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) nobalsoja 9,96% vēlētāju. Tas ir gandrīz divreiz mazāks  atbalsts nekā 12.Saeimas vēlēšanās, kurās ZZS ieguva 19,53% vēlētāju atbalstu.

Jaunajā parlamenta sasaukumā izdevies iekļūt arī apvienībai “Jaunā Vienotība” ar 6,7% atbalstu. Šis rezultāts, salīdzinot ar atbalstu 2014.gadā apvienības kodola partijai “Vienotība” (arī darbojās koalīcijā), ir samazinājies vairāk nekā 3 reizes - pirms četriem gadiem "Vienotību" atbalstīja  21,87%. 12.Saeimas laikā partija sašķēlās un to pameta vairāki labi pazīstami politiķi.

Savukārt zem 5% barjeras palika deviņi politiskie spēki:

  • Latvijas Reģionu apvienība – 4,16% saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem (iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 6,66%);
  • Latvijas Krievu savienība – 3,21% (12.Saeimas vēlēšanās - 1,58%);
  • “Progresīvie” – 2,59%;
  • "Latviešu nacionālisti" – 0,5%;
  • Rīcības partija – 0,12%;
  • “No sirds Latvijai” – 0,84% (12.Saeimā - 6,85%);
  • “Par alternatīvu” – 0,34%;
  • Latvijas Centriskā partija – 0,1%;
  • LSDSP/KDS/GKL – 0,2%.

Partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru, būs iespēja saņemt valsts finansējumu turpmākos četrus gadus.

Pašreizējai koalīcijai zems atbalsts

Saeimā iekļuvuši septiņi politiskie spēkiAnnija Petrova

    Tādējādi līdz šim pie varas esošie politiskie spēki kopumā saņēma vien apmēram 30% atbalstu no vēlētājiem.

    Šādu iznākumu kā negaidītu vērtē Vidzemes augstskolas rektors, vēsturnieks un politisko procesu vērotājs Gatis Krūmiņš: „Katastrofāls kritums, un tas man ir liels pārsteigums, jo pie šādas ekonomikas, nu, situācija pietiekoši stabila, mēs tiekam galā ar šo pašu piesaukto ārpolitiku, tur mēs esam lietas sakārtojuši, drošību. Arī tās reformas daudzi lamā tā vai šitā. Ja mēs paskatāmies trīs partijas, kas ir jaunpienācējas, 44 [mandāti] izskatās varētu būt – vairāk nekā esošajai koalīcijai.

    Nu, tas ir zināms pārsteigums, kas tomēr rāda, ka kaut kādā veidā savu komunikāciju, stratēģisko komunikāciju esošā koalīcija ir palaidusi garām.”

    Provizoriskie rezultāti tāpat liecina, ka Saeimā ievēlēti 35% no esošajiem deputātiem. Tas nozīmē, ka parlamentā varētu būt divas trešdaļas jaunu seju. Kā vēsta aģentūra LETA, visticamāk, Saeimā būs iekļuvuši 10 no 14 pašreizējā premjera Māra Kučinska valdības ministriem.  Saeimā varētu neiekļūt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no Nacionālās apvienības. Viņš ir visvairāk svītrotais kandidāts sava politiskā spēka vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

    Deputāta krēsls varētu iet secen Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Tāpat parlamentā varētu neiekļūt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča no Zaļo un Zemnieku savienības un partijas „Saskaņa” kandidāts Anrijs Matīss. Tā aprēķinājusi aģentūra LETA, balstoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajiem datiem, kas vēl var mainīties.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti