Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Iespējas pārkārtot siltumapgādes sistēmas, lai mazāk izmantotu gāzi

Krustpunktā

Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu

Krustpunktā diskusija: Korupcijas apkarošana Latvijā

«Providus» pētniece: Pēdējie pieci gadi cīņā ar korupciju Latvijā – netipiski klusi

Šogad aprit 20 gadi kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveides Latvijā, un pēdējie pieci gadi cīņā ar korupciju ir bijuši netipiski klusi, salīdzinot ar laiku, kad birojam bija cita vadība. Šādu viedokli diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.

"Tā rezonanse un tā KNAB esamība mediju dienaskārtībā [agrāk] ir bijusi daudz, daudz aktīvāka. Un pēdējos gados tiešām ir bijis tāds zināms klusuma periods, un izskaidrojumu droši vien tur varētu būt daudz – gluži vienkārši tās citas ziņas "noēd" visu uzmanību, kas notiek šajā laukā, kas ir korupcijas mazināšana. Vai nu arī korupcija vienkārši mazinās (..). Vai nu vienkārši neizdodas vēl arvien atrast to atslēgu uz tādu uzrāvienu lielajās korupcijas lietās," sacīja Stafecka.

Viņa atzina, ka interpretāciju par šo klusuma periodu saistībā ar KNAB darbību pēdējos gados varētu būt daudz, taču maz ticama ir versija, ka ir cīņā ar korupciju sasniegts tāds līmenis, ka varam "tādā rutinētā un klusā darba režīmā arī palikt".

"Man šķiet, ka ir pārāk daudz dažādu signālu, kas liecina, ka tomēr ar lielajiem korupcijas skandāliem tā īsti mums neizdodas tikt galā.

Kaut vai ēnu ekonomikas līmenis, kas ir pastāvīgi ļoti augsts, vai arī visas šīs Taureņu pirts [sarunas], Rīdzenes sarunas. Visur mēs redzam politiskās korupcijas atainojumu, bet tomēr mēs nevaram to gandarījumu sasniegt līdz tādiem rezultatīviem tiesas spriedumiem," teica Stafecka.

Viņa norādīja, ka krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana prasa ilgu laiku, un šajā procesā nav iesaistīts tikai KNAB, tomēr birojam tajā ir ļoti liela loma. "Tā kā šis periods ir bijis tāds kluss un grūti novērtēt, kas ir noticis," vērtēja pētniece.

Stafecka gan atzina, ka pēdējos piecos gados sabiedrības uzticība birojam ir nedaudz uzlabojusies. Tiesa, tas salīdzinājumā ar iepriekšējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka "norieta laiku", kad birojam klājās ļoti grūti. 

"Bet noteikti birojs nav sasniedzis to līmeni, kāds bija sākotnējos tajos zelta gados, kad bija ļoti aktīva biroja darbība redzama (..)," teica Stafecka. 

"Providus" eksperte norādīja: var just arī, ka arvien lielākai sabiedrības daļai ir grūti novērtēt KNAB. Pērn veiktā aptaujā ap 32-33% respondentu nevarēja novērtēt, ko viņi īsti domā par KNAB. "Tik liels novērtējums, kad cilvēki nesaprot, ko domāt par biroju, līdz šim nav bijis. Tā kā šis klusuma periods atspoguļojas arī daudz lielākā apmulsumā sabiedrības noskaņojumā."

Jautāts, kāpēc neko nedzird par KNAB, tā priekšnieks Jēkabs Straume diskusijā Latvijas Radio sacīja, ka tam ir tikai viens skaidrojums – "informatīvā telpa bija pilna [ar ziņām] par Covid-19 un tagad karu [Ukrainā]".

"Jo, ja mēs paskatāmies uz kvantitatīviem rādītājiem, tad pēdējos trīs četrus gadus ir bijuši labāk rezultāti – vairāk krimināllietu, vairāk krimināllietu nosūtītas kriminālvajāšanai, vairāk personas, kas ir šajās krimināllietā nodotas apsūdzībām (..)," skaidroja KNAB priekšnieks.

Straume atzīmēja, ka KNAB vērsies arī pret Saeimas, pašvaldību deputātiem. Viens no viņiem, piemēram, ir bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims.

Straume atzina arī, ka atkārtoti pieteicies konkursā uz KNAB vadītāja amatu.

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka diskusijā raidījumā "Krustpunktā" piebilda, ka informācijai un skaidrošanai par iestādes darbu ir nozīme. "Organizācija [KNAB] ietur tādu konservatīvu komunikācijas politiku, kas citiem var nepatikt. Es gribētu vairāk to komunikāciju, bet es nevarētu teikt, ka tas nav pareizi," sacīja Sauka. 

KONTEKSTS:

Šā gada jūnijā noslēgsies pašreizējā KNAB vadītāja Straumes pilnvaru termiņš amatā. Uz biroja vadītāja amatu martā tika izsludināts atklāts konkurss, kurā saņemti divi pieteikumi. Salīdzinājumam: pirms 18 un 20 gadiem interese par šo amatu bija būtiski lielāka – uz to pretendēja vairāki desmiti kandidātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt