Akule skaidroja, ka, neraugoties uz to, ka daudz tiek runāts par migrācijas politiku, cilvēki ir tendēti nevis ieklausīties un mainīt savus uzskatus, bet gan turpināt uz pasauli raudzīties melnbaltā gaismā.
“Radikālisms un ekstrēmie uzskati ir katrā mums. Latvijas sabiedrībā tā ir diezgan daudz, tai skaitā, jo mums ir vāja diskusiju telpa. Atvērtība patiesam dialogam, kas nozīmē klausīties sarunā, ir diezgan maza Latvijā,” sacīja Akule.
Pētniece minēja, ka vēl padomju laika pieredze veicinājusi to, ka katrs, kurš maina savus uzskatus vai tikai maina reliģisko piederību, netieši tiek uzskatīts par pārbēdzēju vai nodevēju.
Arī Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis piekrita, ka Latvijas sabiedrības viedoklis, jo sevišķi pēdējā laikā, ir izteikti monohroms attiecībā pret visu, kas nāk no Austrumiem.
Žurnālists uzsvēra, ka ne vien Latvijas vai Eiropas Savienības, bet arī globālā līmenī netiek pietiekami veicināta izpratne par notikumiem Sīrijā un to, ar ko saistīti teroristiskie grupējumi. “Piesaucam “Islāma valsti” vai citus grupējumus, bet izpratnes par to nav nevienam,” piebilda Lībietis.
Viņaprāt, Latvijā ir par maz ekspertu, kas gatavi runāt par islāma jautājumiem. Tādēļ ir atsevišķi viedokļi, bet trūkst nopietnas diskusijas. Arī žurnālistu vidū ir salīdzinoši maz tādu, kas pastiprināti studējuši un iedziļinājušies islāma pasaules jautājumos, līdz ar to masu medijiem “jākombinē kopaina” no citur pasaulē pieejamās informācijas, teica Lībietis.
Kā iespējamu risinājumu informācijas trūkumam vismaz valstiskā līmenī eksperti minēja drošības dienestu sadarbību starptautiskā līmenī.
Jau vēstīts, ka 13.novembra vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums "Daīš" jeb “Islāma valsts”.
Pēc notikumiem Parīzē Francija ar lūgumu citām ES dalībvalstīm iedarbinājusi Lisabonas līguma solidaritātes pantu 42-7, kas paredz - ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt ar visiem līdzekļiem, kas ir to rīcībā.
Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un tieslietu ministri Briselē tikās, lai vienotos par steidzamiem lēmumiem cīņai ar terorismu. Ministru sarunu galdā bija priekšlikumi ieviest stingrāku avio pasažieru datu reģistru, ierobežot šaujamieroču apriti, stiprināt ES ārējo robežu un citi.
Savukārt Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") atklāja, ka no nākamā gada sākuma ES pilsoņiem, ieceļojot ES teritorijā no trešajām valstīm, būs jārēķinās ar ilgāku laiku uz robežas, jo tagad pārbaudīs visus ieceļotājus. Iepriekš pārbaudes notika izlases kārtībā, pamatojoties uz “riska profiliem”.
