Šādu viedokli trešdien pauda sabiedriskās politikas centrs „Providus".
Tas norāda, ka visbūtiskākā problēma ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. „Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic „sabiedriskās tiesas" funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību," norāda „Providus". Ja komisija nodarbotos ar otro no minētajiem uzdevumiem, tad tās uzdevums būtu radīt sistēmu, kurā otrreiz šādas traģēdijas vairs neatkārtotos.
„Providus" secina, ka neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanā. Tāpat sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.
Līdzšinējā komisija bijušā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Kažociņa izpelnījās asu sabiedrības nosodījumu par komisijas sagatavoto izdevumu tāmi, kurā bija iekļautas gan, pēc sabiedrības uzskata, pārāk lielas komisijas locekļu algas, gan dažādi citi izdevumi, kas, daudzuprāt, bija neattaisnojami.
Komisijas sastāvā ir arī bijusī sabiedrības par atklātību „Delna" vadītāja Inese Voika, pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte un bankas „Citadele" valdes locekle Baiba Rubesa.
Zolitūdes traģēdija notika 21. novembrī. Tajā, sagrūstot veikala „Maxima" jumtam, dzīvības zaudēja 54 cilvēki.
