Saulkrastos pie vēsturiskās mācītājmājas saistībā ar Eiropraidu šodien izkārts sēru karogs. Šādā veidā savu attieksmi pret praida rīkotājiem un dalībniekiem izvēlējies paust Saulkrastu un Skultes luterāņu draudžu mācītājs Ivo Pavlovičs:
- Es sēroju par tiem cilvēkiem, kuri šo pasākumu rīko, es sēroju par tiem, kuri lepojas ar lietām, par kurām ir jākaunas. Es sēroju par mūsu apgānīto Vērmanes dārzu, es sēroju par mūsu apgānīto pilsētu Rīgu un par mūsu piesmieto Latviju. Jo man nav ne naida, kā dažkārt piedēvē, vai dusmas vai bailes, man ir sēras, saka Paclovičs.
- Cilvēki, kas pulcējas praidā, uzskata to par priecīgu dienu, gatavojas vairākus gadus šim pasākumam, kādēļ, jūsuprāt, tās ir sēras?
- Nu nevienam nav noslēpums, ka mums Latvijā ir ārkārtīgi smaga demogrāfiskā situācija, cilvēki masveidā izbrauc uz ārzemēm, dzimstība ir zemāka par mirstību un svinēt un priecāties par šīm viendzimuma attiecībām arī šajā kontekstā – tas man liekas ir vienkārši vājprātīgi!
- Kādas, jūsuprāt, būs sekas tam, ka tāds notikums notiek Latvijā?
- Es ceru, ka nebūs nekādu seku. Mums ir pietiekami daudz veselīgi domājošu un normālu cilvēku, ir pietiekami daudz cilvēku, kuri saprot, ka tā ir sava veida nodeva politiskajam laika garam. Es domāju, kā ir pārgājusi komunisma ideoloģija, kā ir pārgājusi nacisma ideoloģija, tā pāries arī šī. Un – tāpat kā tagad bijušie nacisti var tikai kaunēties par to, ka viņi ir bijuši šādos uzskatos, bijušie komunisti vairs nestaigā parādēs un nepriecājas par savām uzvarām, es domāju, tieši tāpat būs arī ar bijušajiem praidistiem.
- Bieži vien cilvēki atgādina, ka Dievs ir mīlestība un ka mīlestība ir skaista visās izpausmēs, arī šādā – ko jūs atbildētu viņiem?
- Redziet, mēs dzīvojam tādā laikā, kad (..) mīlestība – tas ir jēdziens, kurš mūsdienās tiek dažādi staipīts un locīts un mēs varam mīlēt ilgi pagulēt, mīlēt ēst gurķus vai mīlēt cept šašlikus Jāņos. Un mīlestība jau kļūst par tādu vārdu, kuru valkā vietā un nevietā. Bet, ja mēs skatāmies, kas tad ir mīlestība, tad mīlestība un kaislība un iekāre nav viens un tas pats. Un, ja mēs skatāmies uz mīlestības dažādību, tad šīs viendzimuma attiecības par mīlestību nevar nosaukt nekādā veidā.
- Kas, jūsuprāt, būtu jādara ar šiem cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi?
- Kas ir jādara ar cilvēkiem, kuri paši nesaprot, ko viņi dara? Nu, jāmēģina vest pie saprašanas.
- Vai jums ir izdevies kādreiz kādu homoseksuāli pārliecināt mainīt orientāciju?
- Es negribētu pierakstīt kaut kādus nopelnus sev, bet es gribu teikt, ka es pazīstu cilvēkus, gan vīriešus , gan sievietes, kuri ir bijuši šajā grēkā un vairs tādi nav. Kuri ir bijuši homoseksuāli un vairs tādi nav – jā, protams.
Neraugoties uz praidam veltītajām sērām pie mācītājmājas, baznīca gan ir saposta kā svētkos, un svētki te arī ir – tieši šodien baznīcas reģistrā ir jauns laulību ieraksts. Mācītājs, kuram pašam ir četru bērnu ģimene, aicina – neejiet uz praidu, nāciet laulāties un veidojiet stipras tradicionālās ģimenes Latvijā.
