Protestējot pret administratīvi teritoriālo reformu, no amata atkāpjas Beverīnas novada domes priekšsēdētājs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Protestējot pret administratīvi teritoriālo reformu no amata atkāpjas Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis ("Novadam"), liecina viņa paziņojums pašvaldības mājaslapā.

Zvirbulis novada iedzīvotājiem vēstījis, ka dažādu iemeslu dēļ pieņēmis lēmumu atkāpties no Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata.

Kā galveno šāda lēmuma iemeslu Zvirbulis minējis reģionālo reformu. "Mans lēmums ir kā protests pret šo reformu. Droši vien, ka kaut kādā mērā reforma ir nepieciešama, bet veids, kādā tā norit, ir nepieņemams. Nenotiek diskusija starp pašvaldībām un valdību par reformas realizācijas veidu.

Nekādi argumenti netiek ņemti vērā. Nav atrisināta ne iedzīvotāju pārstāvniecība novada domē, ne arī plānošana, dokumentu pēctecība," skaidrojis Zvirbulis.

Viņš minējis arī to, ka ne morāli, ne fiziski nav iespējams izturēt masu informācijas līdzekļu spiedienu pret iedzīvotājiem un viņu.

"Trešais iemesls ir tas, ka dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ man neizdevās atrisināt dažādus procesus pašvaldības turpmākai darbībai. Esmu zaudējis gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju atbalstu. Tāpēc es atkāpjos, pie "krēsla" neturoties," paziņojis Beverīnas novada domes priekšsēdētājs.

Par savu lēmumu Zvirbulis jau informējis domes deputātus.

Pašvaldības mājaslapā publicēts arī aicinājums iedzīvotājiem, kurus neapmierina valdības piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis, kurā Beverīnas novadu ir paredzēts iekļaut apvienotajā Valmieras novadā, pievienoties protesta akcijai, kas 7. novembrī notiks Rīgā.

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti