Panorāma

Godina ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņu

Panorāma

Pasniedz valsts augstākos apbalvojumus

Propagandas kanālu vietā soda vietējos medijus

Propagandas kanālu vietā uzraugs vēršas pret vietējiem medijiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

3. maijs ir datums, kad visā pasaulē atzīmē Preses brīvības dienu. Taču aizvien biežāk politiķiem un daļai sabiedrības nākas atgādināt neatkarīgu mediju nozīmīgo lomu demokrātijas stiprināšanā. Vienlaikus gan Krievijas pierobežā, gan citur Eiropā un pasaulē augoša uzmanība tiek pievērsta cīņai ar dezinformāciju. Prakse gan rāda, ka ar labiem nodomiem pieņemti likumi ne vienmēr trāpa mērķī.

Pēdējos pāris gados sabiedrības pieprasījums pēc efektīvas cīņas ar Kremļa propagandu kļuvis arvien manāmāks. Reaģējot uz to, pagājušā gada vasarā Saeima grozīja medijus regulējošo likumu, tostarp iekļaujot tajā normu, kas prasa notikumus atspoguļot ar pietiekamu precizitāti un neitralitāti.

Grozījumus toreiz iniciēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), norādot, ka esošais regulējums tai ļauj vērsties tikai pret kanāliem, kas izplata naida runu, bet jaunie likuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar dezinformāciju.

"Mums bija konkrēts gadījums, "NTV Mir" ziņa, ka Latvijā vispār nevienā publiskā vietā nevar runāt krieviski un tikai aiz aizslēgtām durvīm," tā pērn maija vidū skaidroja NEPLP locekle Gunta Līdaka. Viņas kolēģis padomē Ivars Āboliņš tad bilda: "Melot diemžēl nav aizliegts Šis neitralitātes princips mums ļautu vērsties pret gadījumiem, kad Latvija tiek apmelota un šī neitralitāte netiek ievērota."

Kopš grozījumu pieņemšanas mediju uzraugs šo likuma normu iedarbinājis vien trīs gadījumos.

Pirmajā pēc Ogres mēra Egila Helmaņa sūdzības 500 eiro sods tika piemērots Latvijas Televīzijai (LTV) par priekšvēlēšanu cikla "Izvēlies nākotni" Nacionālajai apvienībai veltīto sižetu. Precīzāk, par pusteikumu, kas pauda, ka "Ogres mērs kļuva slavens, kad lika vietējiem medijiem parakstīt vienošanos, kas ierobežoja iespējas kritizēt vietvaru". Padome norādīja, ka šādas vienošanās esamība nav juridiski pierādīta.

"Padomes pārmetumiem es nepiekrītu, jo ietekmīgs politiķis aicināja žurnālistus pirms vēlēšanām parakstīt vienošanos, kas skar žurnālistu darba saturu, un tas ir nepieņemami," vērtēja sižeta autore, LTV žurnāliste Olga Dragiļeva.

Jāpiebilst, ka padomes loceklis Āboliņš vairākkārt atzinis, ka Helmanis ir viņa sens draugs, un biedrība, kurā viņš darbojas ar vēl vienu padomes locekli Patriku Grīvu, no Helmaņa vadītās Ogres domes saņēmusi finansējumu. Āboliņš uzsver – balsojumā par soda piemērošanu LTV viņš nav piedalījies.

"Tas ir fiksēts sēdes protokolos, ka esmu atstatījis sevi no šī jautājuma izskatīšanas, un es tur neredzu nekādu interešu konfliktu, jo viņa vienkārši nav," sacīja Āboliņš.

LTV par šo gadījumu vērsusies tiesā. Tikmēr tagad uz administratīvā protokola sastādīšanu uzaicināti komerctelevīzijas "TV3" pārstāvji.

Viņiem padome pārmet neprecizitāti, stāstot par Valsts kontroles ziņojumu par pašu padomi.

Jautāts, vai šajā gadījumā nesaredz interešu konfliktu, NEPLP Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters teica: "Patreizējā stadijā es nesaredzu, nē. Tā ir izpētes... (..) Es nevaru skriet notikumiem pa priekšu."

Kanāls "TV3" pārmetumus par neprecizitāti kategoriski noliedz. "Tā bija balstīta uz Valsts kontroles ziņojumu un preses konferenci par šo Valsts kontroles ziņojumu, un materiālu gatavoja ļoti pieredzējuši mūsu kolēģi, tajā konkrētajā vakarā tas bija Arņa Krauzes gatavots notikumu apskats," skaidroja "All Media Baltics" vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.

"TV3" uzskata, ka NEPLP ar savu rīcību apdraud vārda brīvību. Soda piemērošanas gadījumā kanāls sola tiesāties un apsver vērsties pie jaunizveidotās Mediju ētikas padomes. Viena no tās loceklēm Anda Rožukalne norāda – pērn pieņemtie grozījumu bija vajadzīgi, bet to līdzšinējā piemērošana vērtējama kā apšaubāma.

"Šie grozījumi visvairāk bija nepieciešami, lai cīnītos ar Kremļa kanālu informācijas kvalitāti.

Tomēr, iespējams, ka šis likuma labojums tiek izmantots varas demonstrēšanai, jo šo jautājumu var arī citādāk atrisināt," uzskata Rožukalne.

Trešo reizi gan padome uz grozījumiem atsaukusies tiešām saistībā ar Kemļa propagandu, par Lielbritānijā reģistrēto kanālu "RenTV" ziņojot britu regulatoram "Ofkom". Tas gan noticis tikai vakar.

Jautāts, vai NEPLP pie britu regulatora vakar vērsās pirms vai pēc LTV intereses, Lielpēters teica: "Man ir grūti pateikt, jo par to, ka ir tāda interese, es uzzināju tikai pašā vakarā."

Saistībā ar padomes rīcību Latvijas Žurnālistu asociācija vērsusies vairākās starptautiskās institūcijās. Bet padome problēmas līdzšinējā likuma piemērošanā nesaskata. "Divi gadījumi, tas ir labs sniegums. Man liekas, ka tas arī dod signālu sabiedrībai, ka mēs esam modri," sacīja NEPLP pārstāvis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti