Pusdiena

Gadu pirms vēlēšanām Rīga būtiski palielina tēriņus domes tēla veidošanai

Pusdiena

Ukraina: Esam gatavi tiesāties ar Krieviju par parāda atmaksu

Propagandas ierobežojumu iekļaušana nacionālo sankciju likumā negūst Saeimas atbalstu

Propagandas ierobežojumu iekļaušana nacionālo sankciju likumā negūst Saeimas atbalstu

Lai arī vārdos atbildīgie politiķi sakās izprotam nepieciešamību aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, ar darbiem īsti nevedas. To apliecina arī ceturtdien, 10.decembrī, notikušais Saeimas balsojums par priekšlikumiem, kas bija iesniegti Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam.

Pēc Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā bieži runāts par nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas aizsardzību pret Latvijai naidīgu propagandu. Tomēr realitātē centieni to ierobežot ir vārgi.

Ceturtdien, 10.decembrī, skatot otrajā lasījumā Starptautisko un nacionālo sankciju likumu, Saeimas vairākums neatbalstīja Nacionālās apvienības (NA) deputāta Riharda Kola priekšlikumus likumā noteikt, ka, ieviešot sankciju režīmu, Latvijā var tikt noteikti ne tikai finanšu, civiltiesiskie, ieceļošanas un stratēģiskas nozīmes preču aprites ierobežojumi, bet arīdzan propagandas ierobežojumi.

"Mums ir jāpielāgojas 21. gadsimta komunikācijas instrumentu plašajam tīklam, ja patiesi vēlamies aizsargāt mūsu informatīvo telpu.

Propagandas iekļaušanas ierosinājums nebūt nav paredzēts, lai ieviestu, kā dažs labs to vēlas dēvēt, cenzūru cenzūras pēc," to, pamatojot savu priekšlikumu, debatēs norādīja Kols.

Viņš atgādināja, ka, piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā propagandas ierobežošanas nolūkos pret valstij nedraudzīgas informācijas izplatītājiem noteiktas finansiālās sankcijas un arī Eiropas Savienība tagad meklē veidus, kā iegrožot melīgas informācijas plūsmu. Tādēļ iespējas ierobežot propagandu būtu jāparedz arī Latvijā, sacīja Kols.

"Šodien propagandas sinonīms ir informācijas karš, ar ko caur dažādiem informācijas kanāliem un instrumentiem nodarbojas mums visiem labi zināmi spēlētāji starptautiskajā telpā. Par to dzirdam arvien biežāk, un arvien biežāk šī informācija ir pamatota ar nopietniem pierādījumiem. Tepat kaimiņos Lietuvas drošības iestādes konstatējušas, ka Krievija Lietuvā izveidojusi veselu propagandas institūtu, kas tiek finansēts, pārkāpjot valsts likumus, un kas izveidojusi daudz un dažādas institūcijas, ar kuru starpniecību pa dažādiem kanāliem tiek izplatīta Lietuvas valsti apdraudoša propaganda.

Kā Rietumu telpā arī Latvijā ir atrunāta nepieciešamība piegriezt skābekli propagandas ruporiem un šo ruporu saimniekiem," teica Kols.

Tomēr pat tie Saeimas deputāti, kas atzīst nepieciešamību ierobežot propagandu saturošas informācijas nekontrolētu izplatīšanu, uzskata, ka tas ir faktiski neiespējami. To debatēs uzsvēra „Vienotības” deputāte Lolita Čigāne.

„Šinī gadījumā es gribētu aicināt Saeimu atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas, jo viņš ir neskaidrs. Nav skaidrs, ko tieši jūs gribat ierobežot un ar kādiem līdzekļiem to ir iespējams izdarīt. Propaganda ir informācijas plūsma, kas pie mums nonāk daudzos dažādos veidos un ar daudziem dažādiem līdzekļiem.

Galu galā mēs varam nonākt pie situācijas, kur, lai gan mēs būsim iestrādājuši šādu priekšlikumu, mums nebūs reālas iespējas ne kontrolēt, ne ieviest šādas sankcijas," sacīja Čigāne.

Nākamnedēļ Saeima otrreiz caurlūkos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Neraugoties uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildumiem, kas bija izklāstīti, nosūtot likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, komisija lēmusi, ka likumā saglabājamas normas, kas paredz, ka pāreja uz latviešu valodas izmantošanu radio satura veidošanā notiks mazākā apmērā, nekā bija paredzēts iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti