Nedzirdīgajiem

Pasaules panorāma. Raidījums par ārpolitiku

Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Tieša runa

Prokurors: Zolitūdes traģēdijas laikā būvniecības likumdošanā atbildību sadalījums bija nesakārtots

2013. gadā, kad Zolitūdē zem veikala "Maxima" jumta gāja bojā 54 cilvēki, būvniecības likumdošana attiecībā uz atbildībām būvniecības procesa dalībniekiem bija vāja un nesakārtota, diskusijā LTV raidījumā "Tieša runa" norādīja prokurors Agris Skradailis, kurš uzturēja apsūdzību traģēdijas lietā.

"Tik tiešām uz to brīdi būvniecības likumdošana, kas noteica pienākumus, atbildību attiecīgajiem būvprocesa dalībniekiem, bija visai vāja, īpaši nesakārtota. (..) Es varbūt gaidīju no tiesas to, ka viens no blakuslēmumiem būs tieši lēmums par nesakārtoto būvniecības sfēru, varbūt atgādinās valsts amatpersonām, Ekonomikas ministrijai, bet ne..." sacīja Skradailis.

Zolitūdes tiesas sastāva priekšsēdētājs Erlens Ernstsons piebilda, ka, iespējams, šādi jautājumi tiks apskatīti pilnajā spriedumā.

Tiesnesis arī atgādināja, ka pēc traģēdijas bija izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura konstatēja nepilnības būvniecības sistēmā un deva savu slēdzienu. "Viņi norādījuši uz sertifikācijas, specializācijas problēmām, kādā līmenī tie bija. Tāpat par ekspertu, kas ekspertēja pirmo projektu, arī konstatētas problēmas normatīvo aktu regulējumā. Ja paskatāties jauno regulējumu pēc traģēdijas, redzam – ekspertam ir izlaboti normatīvie akti, ir precīzi definēts un pielikti klāt 12-15 jauni uzņēmumi, kuri šobrīd skaidri redzami un saprotami," sacīja Ernstsons.

"Šī sistēma bija noziedzīga," komentēja biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja, Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa"). Viņa to saistīja ar valsts būvinspekcijas likvidēšanu: "Ja tā nebūtu likvidēta, visi Sergeta kunga aprēķini būtu pārbaudīti. Kad likvidēja, daļu no funkcijām, vieni saka, it kā pārdalīja, citi – ne. Mēs redzam, kas ir realitātē. Tas bija pirmais, ko uzlaboja uzreiz pēc traģēdijas."

Uz to norādīja arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija): "Jautājums, kas notika pirms tam – kādā tiesiskajā, būvniecības, tradīciju vidē notika visa būvniecība laikā no 2005. līdz 2012., 2013.gadam, iespējams, arī šobrīd. Es tajā brīdī darbojos kā advokāts un redzēju diezgan daudz nejēdzības, saskāros ar būvniecību arī tiesāšanās procesos. Tika sūtītas sūdzības uz prokuratūru, tika saņemti atteikumi. Redzējām, ka bieži vien nebija pienācīga būvuzrauga darba. Notika strīdi starp projektētājiem un būvniekiem."

KONTEKSTS: 

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

2020.gada 18.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludināja, par vainīgu atzīstot būvinženieri Ivaru Sergetu, bet astoņus lietā apsūdzētos attaisnojot. Cietušie - upuru tuvinieki un traģēdijā ievainotie - neizpratnē par spriedumu un demonstratīvi pameta tiesas zāli.

Tiesa arī vērtēja kompensācijas cietušajiem. Dažiem tās ir noraidītas, bet lielākai daļai noteiktas no dažiem desmitiem līdz 100 000 eiro. Kopumsummā apmēram 5,5 miljoni eiro. Tiesa kompensācijas liek piedzīt no Sergeta.

Tāpat tiesa pieņēma divus blakuslēmumus. Vienā norāda uz to, ka ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai pret darbiniekiem, kuri strādāja nu jau likvidētajā uzņēmumā “Vikom Industry”, kuram bija pasūtītas sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas. Bet otrajā blakuslēmumā tiesa norādīja, ka saskata pamatus lietas sākšanai arī par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti