Prokurors saskata pretrunas Zolitūdes lietā apsūdzētā liecībās izmeklēšanā un tiesā

Gulbis noliedz savu vainu

Zolitūdes „Maximas” traģēdijas krimināllietā savas rakstiski sagatavotās liecības nolasīja ēkas projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis. Tās bija uz 12 lapām. Uz jautājumiem Gulbis atbildēt atteicās. To viņš skaidroja ar iepriekš sniegtajām plašajām liecībām, kuras netika sadzirdētas. Tādēļ viņš nevēloties kavēt tiesas laiku.

Arī Latvijas Radio Gulbis savus komentārus nesniedza. Liecībā būveksperts pauda, ka apsūdzēts nepamatoti un kritizēja prokuratūras darbu.

„Es tikai rekomendēju būvprojektu, par kuru sniedzu ekspertīzi, apstiprināšanai un tālākai realizācijai, nevis apgalvoju, ka viss, kas pēc tam tajā tika izdarīts, būs pareizi. 2009.gada rudenī es nevarēju un man nevajadzēja paredzēt, kāda būs jumta faktiskā masa un slodze uz kopnēm, kolonnām un sienām. Tajā skaitā, vai uz jumta notiks vai nenotiks apzaļumošanas darbi,” liecināja Gulbis.

Liecībās saskata pretrunas

Pēc Gulbja liecības un atteikšanās atbildēt uz jautājumiem dažādi apstākļi paliek nenoskaidroti, uzskata prokurors Agris Skradailis. Prokuratūra lūdza pārtraukumu līdz nākamajai tiesas sēdei, lai varētu detalizēti iepazīties ar apjomīgo liecību saturu. Visticamāk, tāpat kā pagājušajā sēdē, kad liecības sniedza sagruvušā veikala „Maxima” ēkas būvinženieris Ivars Sergets, prokuratūra nākamajā sēdē lūgs tiesu nolasīt arī Gulbja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.

„Mums nepieciešams izvērtēt pamatīgāk viņa šodien nolasītās liecības un izdarīt arī atbilstošus secinājumus, vai tas neprasa tāpat kā iepriekšējā reizē viņa pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegto liecību nolasīšanu tiesas zālē. Un priekšlaicīgi es uzskatu, ka tas būs nepieciešams, jo tam ir pamats tajā apstāklī, ka ir vērojamas būtiskas pretrunas,” atklāja prokurors.

Prokurors Skradailis gan neprecizēja konkrētās pretrunas.

Savukārt Gulbja advokāts Dmitrijs Skačkovs pretrunas starp iepriekš sniegtajām un tiesas zālē nolasītajām liecībām nesaskata: „Man nešķiet, ka ir juridisks pamats šobrīd izteikt tādus apgalvojumus. Tas ir nekorekti. Protams, katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Es nesaskatu nekādu pamatu agrāk sniegto liecību nolasīšanai cita starpā arī tāpēc, ka mans klients liecināja par visu ļoti detalizēti. Un skaidrs, ka, gatavojot liecības tiesai, mēs rūpīgi pārlasījām arī agrāk sniegtās tiesības.”

Brīnums neesot noticis, un liecības bija sagaidāmas; tās cītīgi sagatavojusi aizstāvības puse – tā norāda cietušo pārstāve, advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore.

Zināmas pretrunas liecībās saskatīja arī cietušo pārstāve. Tomēr arī viņa neprecizēja, kādas.

„Bet mani personīgi šokēja tas fakts, ka viņš teica, ka tā ir normāla prakse nozarē par to, ka pasūtītājs, tas, kas pasūta ekspertīzi, pats gatavo ekspertīzes projektu. Respektīvi, rodas pamatotas šaubas par ekspertīzes slēdzienu objektivitāti. Un, manuprāt, šeit ir arī atbildība pašam ekspertam, ņemot vērā, ka nebija izpildīti pienācīgi eksperta pienākumi,” norādīja Tverjanoviča-Bore.

Nākamā tiesas sēde plānota otrdien, 23.oktobrī.