Prokurors apstrīd Jurašu attaisnojošu spriedumu lietā par valsts noslēpuma izpaušanu

Ģenerālprokuratūras prokurors iesniedza kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Juris Jurašs attaisnots viņam izvirzītajā apsūdzībā par tīšu valsts noslēpuma izpaušanu, informēja prokuratūra.

Protestā prokurors lūdz pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Valsts apsūdzības ieskatā tiesa kļūdaini secināja, ka likumā “Par valsts noslēpumu” noteikts absolūts aizliegums piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai par korupcijas gadījumiem, tajā skaitā informācijai par iespējamiem korupcijas gadījumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir tikuši izmeklēti vai nav, vai ir noskaidrota un saukta pie kriminālatbildības vainīgā persona vai nav.

Prokurors uzskata, ka aizliegums piešķirt valsts noslēpuma statusu nevar tikt attiecināts uz operatīvajā darbībā iegūtu informāciju par iespējamiem korupcijas gadījumiem, kas vēl nemaz nav drošticami konstatēti vai ir pierādīti tikai līdz zināmai ticamības pakāpei.

Turklāt Operatīvās darbības likumā paredzēts amatpersonu pienākums nodrošināt operatīvās darbības slepenību un garantēt operatīvās darbības pasākumos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību. Operatīvās darbības slepenība nevar tikt nodrošināta, ja iespējamā kukuļošanā iesaistītajām personām kļūst zināms, ka iestāde ir informēta par viņu koruptīvajām darbībām vai nodomiem, norādīja prokuratūra.

Tāpat prokuratūra vērsa uzmanību, ka slepenība kā operatīvās darbības princips ir atzīts arī Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos.

KONTEKSTS:

2015. gada 30. septembrī toreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs darba dienas pārtraukumā alus bārā “Brālis” satikās ar studiju biedru Jāni Dambīti. Caur viņu citi kursabiedri advokāti Artis Stucka un Māris Grudulis gribējuši nodot Jurašam ziņu, ka “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš piedāvājot Jurašam viena miljona eiro kukuli, lai mīkstinātu igauņu uzņēmējam Oļegam Osinovskim izteiktās apsūdzības “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa kukuļošanas lietā. 

Nākamajā dienā Jurašs par uzzināto iesniedza KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam  slepenu ziņojumu, bet desmit mēnešus vēlāk vispirms žurnālam “Ir” un pēc tam arī Latvijas Televīzijai pavēstīja, ka iespējamo kukuļošanu KNAB tā arī neizmeklēja. 

Valsts drošības dienests sāka pret Jurašu lietu par valsts noslēpuma izpaušanu. Tiesa, uzraugošais prokurors Aivis Zalužinskis atteicās Jurašu apsūdzēt, bet cits prokurors – Māris Urbāns – tam redzēja pamatu.

Izskatot lietu aiz slēgtām durvīm, Rīgas apgabaltiesa janvārī, līdzīgi kā pirmās instances tiesa, Jurašu attaisnoja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt