Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Drāma Durbes jūras ērgļu ligzdā

Panorāma

Panorāma

Virsprokurori E. Jurkjāni atzīst par vainīgu informācijas noplūdē

Prokurorei Jurkjānei par neizpaužamas informācijas izpaušanu – 12 500 eiro sods

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa par neizpaužamas informācijas izpaušanu par vainīgiem atzinusi Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurori Elitu Jurkjāni un viņas vīru advokātu Juri Jurkjānu, piespriežot naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Atzīst par vainīgiem

Tiesa Jurkjāni atzina par vainīgu divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti  Krimināllikuma 329. pantā, un sodīja viņu, piespriežot naudas sodu 12 500 eiro apmērā.

Savukārt viņas vīru tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 300. panta otrajā daļā, un lēma viņu sodīt ar naudas sodu 15 minimālo mēnešalgu jeb 7500 eiro apmērā.

Desmit dienu laikā no otrdienas var iesniegt lūgumu sagatavot pilno spriedumu.

Jurkjānu advokāts Māris Bite norādīja, ka spriedumu pārsūdzēs. No virsprokurores amata Jurkjāne ir atstādināta.

Liecības tiesā

Jurkjāne tiesā liecināja, ka ģenerālprokurors par kriminālprocesu stāstījis nevis darba vajadzībām, bet gan neformālā sarunā savā pēdējā darbadienā, kad atvadu pasākums tuvojies noslēgumam.

“Sarunas brīvā gaisotnē, atmiņu stāsti par kopā pavadītajiem gadiem, uzkodas, dzērieni, pārvietošanās telpā, iziešana no tās un atgriešanās. [..] Neatceros, kādā kontekstā tika runāts par negodīgiem prokuroriem saistībā ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs sarunas laikā ģenerālprokurors [Ēriks] Kalnmeiers pateica, ka atkal pēc vairākiem gadiem viens šāds gadījums noticis Jelgavā. Ir aizturēta Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle par kukuļņemšanu,” pastāstīja Jurkjāne.

Patiesībā Egle aizturēta nebija, jo KNAB operāciju atcēla.

Jurkjāne tiesā stāstīja, ka veids, kā Kalnmeiers par aizturēšanu runājis, licis viņai domāt, ka tā nav neizpaužama informācija. Taču nākamajā dienā Kalnmeiers viņai esot piezvanījis un teicis, lai par lietu nevienam nestāsta. Jurkjāne gan informāciju jau bija izpaudusi savam vīram advokātam Jurim Jurkjānam, kā arī Jelgavas prokuratūras virsprokurorei Vidai Kravcovai.

KNAB iepriekš prasīja uzsākt kriminālvajāšanu arī pret Kalnmeieru. Tomēr prokuratūra viņam apsūdzību necēla. Publiskotajā prokurores Evitas Masules lēmumā rakstīts, ka ģenerālprokuroram bija tiesības informāciju izpaust, jo visiem, kas to dzirdēja, tā varēja noderēt pienākumu veikšanai. Jurkjāne gan liecināja, ka nekādus darba uzdevumus Kalnmeiers atvadu pasākumā nav uzdevis.

Ierodoties uz liecināšanu tiesā, Kalnmeiers interviju atteica.

KONTEKSTS:

Pērn vasarā ģenerālprokurors Juris Stukāns pieņēma lēmumu par virsprokurores atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas. Atbilstoši likumam ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz "krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā."

Tāpat atbilstoši likumam ģenerālprokurors uz atstādināšanas laiku var šādu personu norīkot veikt prokurora palīga pienākumus vai atļaut prokuratūras administratīvajam direktoram norīkot darbam Administratīvā direktora dienestā amatā uz atstādināšanas laiku. Jurkjāne piekritusi norīkošanai citā amatā un patlaban ir juriste-lingviste, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāve Elīna Gudele aģentūrai LETA pavēstīja, ka šobrīd advokāts Jurkjāns nav izslēgts no advokatūras, bet viņa darbība advokatūrā ir apturēta.

Kā liecina apsūdzība, 2020. gadā, īsi pirms sava amata pilnvaru termiņa beigām tā brīža ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vairākus virsprokurorus informēja, ka pret Jelgavas prokuratūras prokurori Zinaīdu Egli sākts kriminālprocess. Starp virsprokuroriem, kuri dzirdēja šo informāciju, bijusi arī Jurkjāne.

Kādu laiku pēc šīs sanāksmes Jurkjāne, izmantojot publiski pieejamo informāciju, centusies pārbaudīt, vai notikusi šāda prokurora aizturēšana, taču nekonstatēja, ka šāds fakts būtu publiski zināms. Vēl pēc neilga laika Jurkjāne par šo faktu informējusi savu laulāto, advokātu Juri Jurkjānu, kurš šo informāciju nodevis tālāk savai kolēģei.

Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis informāciju par iespējamo informācijas noplūdi, Jurkjāns tika uzaicināts uz biroju liecinieka statusā. Viņam izskaidrotas tiesības, tostarp neliecināt pret sevi vai savu laulāto, taču viņš no tām atteicies un sniedzis liecības. Pratināšanas laikā Jurkjāns esot sniedzis nepatiesu informāciju, proti, ka viņš neesot informēts par sākto kriminālprocesu pret prokurori un ka neesot šādu informāciju izpaudis tālāk, iepriekš skaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra, pārbaudot lietas faktiskos apstākļus, nolēma celt apsūdzību abiem Jurkjāniem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, prokurore Evita Masule bija pieņēmusi lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pret divām personām – virsprokurori par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu divām personām, proti, par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma pantā par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un pret viņas dzīvesbiedru advokātu Jurkjānu - par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošajā kriminālprocesā.

Apsūdzība par neizpaužamu ziņu izpaušanu bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram netika celta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt