Panorāma

Dejošana – sirdslieta, kur ievilkta visa ģimene

Panorāma

"Lielā talka" nerezidentu bankās

Kukulis – atpūtas ceļojums un pusmiljons eiro

Prokurore: Rimšēviču un starpnieku sākumā gribēja kukuļot ar pusmiljonu eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un starpniekam jeb “kukuļa atbalstītājam” sākumā par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz “Trasta komercbanku” gribēja dot pusmiljonu eiro, piektdien, 29. jūnijā, preses brīfingā žurnālistiem sacīja Ģenerāprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena.

Vēl ceturtdien, 28. jūnijā, Ģenerālprokuratūra uzrādīja apsūdzību Rimšēvičam par kukuļņemšanu lielā apmērā un uzņēmējam Mārim Martinsonam par kukuļņemšanas atbalstītšanu jeb starpniecību.

Jirgena apstiprināja, ka "Trasta komercbankas" akcionāri Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) snieguši liecības par to, ka laika posmā no 2010. gada Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs no viņiem pieņēmis kukuļus. Tieši "Trasta komercbankas" akcionāri apmaksājuši Rimšēviča makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku, bet vēlāk vairākos maksājumos samaksājuši centrālās bankas prezidentam ap 250 000 eiro. Otru pusi - vēl 250 000 eiro - pēcāk tomēr vairs nemaksāja.

Viņa norādīja, ka pašreiz apsūdzība ir uzrādīta par divām epizodēm, kas notika 2010. un 2013. gadā. Rimšēvičs kā Latvijas Bankas prezidents atbilstoši savam amatam bijis informēts par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) lēmumiem attiecībā uz “Trasta komercbanku”. Pirmā epizode saistīta ar "Trasta komercbankas" akcionāra apmaksātu Rimšēviča atpūtas braucienu uz Kamčatku. Tam pretī vairāku gadu garumā Rimšēvičs bankai palīdzējis gatavot atbildes banku uzraugošajai FKTK saistībā ar bankas likviditātes problēmām. Šīs atbildes palīdzēja nodrošināt bankai labvēlīgākus uzrauga lēmumus.

Savukārt otrā epizode notika 2012.augustā un 2013.gadā. Tas arī bija saistīts ar vienu FKTK lēmumu, kas ierobežoja “Trasta komercbankas” darbību. Šajā gadījumā iesaistās jau divi “Trasta komercbankas” akcionāri.

Ja pirmajā gadījumā kā atlīdzība bija arī apmaksāts brauciens, tad šajā jau skaidra nauda pusmiljona eiro apmērā.

Šoreiz arī piesaistīts starpnieks, kura funkcija bija “kukuļņemšanas atbalstīšana”. Abi akcionāri zināja šī cilvēka attiecības ar Latvijas Bankas prezidentu. Visu iesaistīto attiecības balstījās uz drošības sajūtu, ka kukuli pieņems un lūgumu izpildīs. Bija vienošanās, ka kukuli maksās divās daļās – puse pirms lūguma un otra puse pēc lūguma izpildes. Turklāt atbalstītājs saņem 10% no pusmiljona. Akcionāru nolūks bija panākt, lai tiek noņemti banku ierobežojošie nosacījumi un kredītiestāde varētu darboties kā līdz tam.

FKTK 2013.gada maijā patiešām noņēma vienus ierobežojumus, vienlaikus pieņemot citus. Tā kā situācija kopumā neuzlabojās, tad kukuļdevēji atteicās no otras daļas - 250 000 eiro - maksāšanas. Daļa no šiem notikumiem fiksēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā esošās noklausītās sarunās.

Skaidrojot, kāpēc vēršanās pret šiem iespējamiem noziegumiem notiek tikai tagad, prokurore stāstīja – tikai šī gada februārī tiesībsargājošajās iestādēs vērsušies bankas akcionāri, kas paši izstāstījuši notikušo.

Uz viņu liecību pamata arī sākts kriminālprocess. Prokurore viņus joprojām sauc par kukuļdevējiem, tomēr no atbildības šo liecību dēļ viņi ir atbrīvoti.

Lai arī prokuratūra neatklāj, kas ir šīs divas personas, Latvijas Televīzijā jau ziņots, ka

no “Trasta Komercbankas” puses lietā varētu būt iesaistīti kādreizējais bankas līdzīpašnieks Igors Buimisters un bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis.

Prokurore uzsvēra, ka pastāv pierādījumi, kas apliecina, ka kukuļošana ir notikusi. Tomēr viņa atgādināja – vainas pierādīšana notiks tiesā.

Prokurore norādīja, ka nevar prognozēt, cik ilgi noritēs pirmstiesas process. “Vairāki mēneši. Iespējams, ka kaut kas vēl notiks [tad pirmstiesas izmeklēšanas laiks augs],” viņa norādīja. Paredzams, ka abi apsūdzētie līdz augusta beigām gatavos rakstveida liecības, taču tajās var būt informācija, kas būs ilgstoši jāpārbauda. Kopumā izmeklēšana varētu noslēgties rudenī vai pat gada beigās.

KONTEKSTS:

KNAB Rimšēviču un Martinsonu aizturēja februārī. Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli ir piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. “De facto” ziņoja, ka KNAB sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku".

Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi. 

Arī Martinsons savu vainu pilnībā noliedz un apgalvo, ka visa lieta balstoties uz, viņaprāt, “nesaprotamiem 2013.gada audio ierakstu fragmentiem” un esot vien “kārtējās politiskās intrigas”. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 18.jūnijā nosūtījis Rimšēviča lietu Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas sākšanai.

Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka KNAB izplatītā infografika ilustrē biroja aizdomas par to, ka Latvijas Bankas prezidents ir spējis uzspiest pareizās pogas, lai ietekmētu banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un dažādas tās darbības attiecībā uz “Trasta komercbanku”. Konkrētas FKTK amatpersonas šai sadaļā gan nefigurē.

Savukārt Māris Martinsons saskaņā ar KNAB versiju izmantojis savas ietekmes sviras, lai palīdzētu organizēt “Trasta komercbankas” un Rimšēviča sadarbību. Caur viņu vēlāk esot nākusi arī Rimšēvičam domātā skaidrā nauda. Precīzu summu KNAB neatklāja, tomēr tā esot lielāka par sākotnēji minētajiem 100 tūkstošiem eiro.

Vēl kāda epizode ir saistīta ar “Trasta komercbankas” apmaksātu ceļojumu kā dāvanu Rimšēvičam. LTV zināms: KNAB ieskatā, šādi patiesībā bijis apmaksāts kāds no Latvijas Bankas prezidenta makšķerēšanas ceļojumiem Kamčatkā. Tas esot noticis jau dažus gadus pirms 2013.gada, kad notikusi naudas nodošana.

No “Trasta komercbankas” puses lietā ir iesaistīti kādreizējais bankas līdzīpašnieks Igors Buimisters un bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis, zināms Latvijas Televīzijai.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti