Panorāma

Saeima atliek lemšanu par atlīdzību Latvijas ebreju kopienai

Panorāma

Sāk apvaicāt skolas un vecākus par izglītības kvalitāti

Prokurore prasa apcietināt I. Rimšēviču

Prokurore lūdz tiesai Rimšēvičam piemērot apcietinājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Prokurore ceturtdien Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā.

Rimšēviča krimināllietas skatīšanu tiesā apturēja neskaidrība, vai uz viņu attiecas Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte.

Pirmajā sēdē pēc pārtraukuma tiesa medijiem ļāva ierakstīt tikai skaņu. Aizstāvības puse turpināja uzsvērt, ka uz Rimšēviču imunitāte attiecas, taču tiesa, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas atbildi, tomēr lēma pretēji, un pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma tiesvedība atsākās.

Prokurore Viorika Jirgena šodien tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības. LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15. februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.

Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča kontaktēšanos ar Buimisteru.

Tāpat prokurore argumentēja, ka Rimšēvičs pats vai ar citām personām mēģinājis ietekmēt vēl vienu liecinieku, TKB bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli.

Prokurore pauda, ka Rimšēvičam jāpiemēro ne tikai apcietinājums, bet valsts budžetā arī jāieskaita iepriekš, 2018. gada sākumā, uzņēmēja Andra Kreislera iemaksātā 100 000 eiro lielā drošības nauda. Drošības nauda tika iemaksāta, lai Rimšēviču pēc aizturēšanas atbrīvotu.

Rimšēvičs, iepazīstoties ar prokurores lūgumiem, pauda neizpratni, kāpēc prokurore tik asi un kategoriski uzstāj uz šādu lūgumu. Bijušais LB prezidents apgalvoja, ka nav tieši un netieši komunicējis ar Buimisteru un nav piespiedis viņu mainīt savas liecības.

"Esmu dziļi sarūgtināts par šādu prokurores nepatiesu apgalvojumu," piebilda Rimšēvičs.

Rimšēviča advokāti argumentēja, ka viņš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā vēl neesot atzīts par vainīgu, turklāt šajā lietā liecinieku liecības, tostarp, Ziemeļa, vēl nemaz nav pārbaudītas, līdz ar to Jirgenas šodien paustais esot vien pieņēmumi. Ja Rīgas rajona tiesa piemēro apcietinājumu, tad iznākot, ka Rimšēvičs tiekot atzīts par vainīgu, vēl pirms lieta izskatīta.

Rimšēvičs uztur versiju, ka Ziemelis un Buimisters bez viņa iesaistes lēmuši savas liecības mainīt un Rimšēviča kukuļošanu noliegt.

"Nekādi pierādījumi attiecībā uz to, ka es būtu mēģinājis kaut ko ietekmēt, nav. [..] Šis ir vienkārši prokuratūras mēģinājums ietekmēt mani, no citas lietas izprasot šos materiālus, lai varētu ietekmēt šo tiesu," viņš sacīja.

Tiesa savu lēmumu par prokurores pieteikto lūgumu paziņos 7. februārī plkst.9.30.

KONTEKSTS:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Minētās personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti