Prokuratūru pamet rekorddaudz prokuroru; palicējiem atstātas arī «lielās lietas»

Pagājušajā gadā pensijā devušies 23 prokurori, kas ir vēsturiski lielākais viena gada laikā pensijā aizgājušo prokuroru skaits. Šogad tikai gada pirmajās dienās jau zināmi vēl pieci prokurori, kuri darbu pametīs. Lielai daļai no viņiem pienācis 50 gadu pensionēšanās vecums. Taču izaicinājumus sagādā pārējos pieredzējušos prokuroru noturēšana, jauno apmācīšana un spēja tikt galā ar “lielajām lietām”.

Prokuroram jānostrādā vismaz 20 gadu un jāsasniedz 50 gadu vecums – ar tādiem diviem nosacījumiem pietiek, lai dotos tā sauktajā izdienas pensijā. Tā kā izmeklēšanas sistēma reorganizēta 1995.gadā, kad uz darbu prokuratūrā pārgāja liels skaits policistu, pašlaik pienācis brīdis, kad liela daļa pieredzējušu prokuroru var doties un arī dodas pensijā.

Pērn tādi bija 23, bet šogad – jau pieci. Viņu vietas gan brīvas nav ilgi, jo jau pašlaik ir tikai viena vakance.

“Cilvēku skaits ir pietiekošs, bet būtiski ir tas, ka šiem cilvēkiem vēl nav attiecīgas darba pieredzes, lai viņus varētu uzskatīt par pieredzējušiem prokuroriem.

Prokuratūra ļoti strauji atjauninās, nāk jauni kadri, skaits ir liels. Bet līdz ar to ir daudz jāpiestrādā, lai nodrošinātu kvalitāti, lai nepieļautu būtisku pasliktināšanos,” saka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš gan nesteidz apgalvot, ka izdosies noturēt kvalitātes latiņu, tomēr tiekot strādāts pie apmācības.

Par pieredzējušiem prokuroriem Kalnmeiers dēvē tādus, kas nostrādājuši vismaz piecus gadus. Pašlaik mazāka pieredze ir jau vairāk nekā simtam prokuroru, kas veido gandrīz ceturto daļu no visiem. Savukārt 40% no visiem ir vecumā un ar pieredzi, kas ļauj prokuratūru pamest.

Kalnmeiers skaidro, ka lielākoties aiziet tādi, kas vēl varētu strādāt: “Cilvēki, kuri teorētiski varētu turpināt, bet viņi saka, ka ir noguruši no šī darba. Darba ir tiešām daudz, tas ir atbildīgs, bieži ir stresains. Var arī saprast šos cilvēkus. Zināmā mērā varbūt iztrūkst arī finansiālās motivācijas.”

Tā dēvētajā otrajā pusē aiziet jeb par advokātiem kļūst tikai daži. Lielākoties bijušie prokurori darbu turpina valsts pārvaldē vai strādā par juristiem.

Taču lielākās raizes nav par pieredzes nokļūšanu ne tās labākās sabiedrības daļas aizstāvībai, bet gan to, ka prokuroru sāktās lietas netiek pabeigtas. Nododot tās citiem, var mainīties lietu gaita un pat apsūdzības panti. “Divi prokurori ir no Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, tad tās ir apjomīgas lietas,” atzīst ģenerālprokurors, gan atsakoties nosaukt kādu konkrētu lietu.

Kalnmeiers gan apgalvo, ka tādēļ darbs neapstājas, pārņemtās lietas uzrauga virsprokurori, tādēļ

masveida prokuroru pensionēšanās nenozīmējot, ka noziedznieki tiks cauri sveikā vai ar mazākiem sodiem.

Tikmēr Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs Jānis Ilsteris prokuroru aiziešanā saskata arī ko labu: “Pozitīvi, ka notiek kadru maiņa, paaudzes maiņa prokuratūra. Tam būtu bijis jānotiek šā vai tā. Tas, ka 23 labi profesionāļi aiziet no iestādes, tad ielikt vietā uzreiz 23 nav iespējams. Prokurori, kuri nāks vietā, protams, varbūt nebūs tik apķērīgi kā ar 25 gadu stāžu.

Bet tā, ka varēs uzgavilēt noziedzība, tā gan nebūs.”

Prokuratūrā sagaida, ka politiķi īstenos solījumu palielināt prokuroru algas. Kopš krīzes laika, kad tās tika samazinātas par 40%, viss samazinājums prokuroriem vēl nemaz nav atdots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti