Prokuratūra tomēr turpinās uzturēt apsūdzības Ogres mēra Helmaņa izspiešanas lietā

Amatā augstāks prokurors tā sauktajā Ogres mēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) izspiešanas lietā, izskatot Rīgas apgabaltiesas lūgumu pēc augstākstāvoša prokurora viedokļa par prokurores atteikšanos no valsts apsūdzības, nesaskata tam pamatu, norādot, ka prokurore tiesas sēdē nav atteikusies no valsts apsūdzības, aģentūrai LETA pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Attiecīgi viņa skaidroja, ka prokurore turpina uzturēt valsts apsūdzību šajā lietā. Ņemot vērā kasācijas instances nolēmumā izteiktās atziņas, prokurore izmanto visas Kriminālprocesa likuma piešķirtās tiesības krimināltiesiskā taisnīgumu panākšanai šajā kriminālprocesā, tai skaitā tiesības papildus nopratināt kriminālprocesā iesaistītās personas, kā arī grozīt apsūdzību atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai.

Iepriekš Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka lietas prokurore ir neatbilstoši Kriminālprocesa likumam atteikusies no apsūdzības. Šī iemesla dēļ tiesas kolēģija izsludinājusi pārtraukumu līdz tiks saņemts augstākstāvoša prokurora viedoklis par šo situāciju. Nākamā tiesas sēde nozīmēta 1.jūnijā plkst.10.

Lietā bez Helmaņa uz apsūdzēto sola sēdies arī tā brīža Ogres televīzijas īpašnieks Artūrs Robežnieks.

Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka faktiski šāds prokurores lēmums nozīmē atteikšanos no apsūdzības. Viņš atzīmēja, ka ar Augstākās tiesas (Senāta) šī gada lēmumu tika atcelts iepriekšējais apgabaltiesas spriedums, norādot, ka faktiski Helmanim celtā apsūdzība ir nepilnīga. Senāts savā spriedumā gan bija norādījis, ka šo nepilnību var labot apgabaltiesa, taču tā nedrīkst pasliktināt apsūdzētā stāvokli.

Vārpiņš atzīmēja, ka prokurore tiesu lūdza, lai tā lietu nosūta skatīšanai uz pirmās instances tiesu, taču Kriminālprocesa likums šādu iespēju neparedz. Attiecīgi advokāts norādīja, ka tādējādi prokurore atzinusi, ka nevar apsūdzību uzturēt. 

KONTEKSTS:

Senāts savā spriedumā atzina, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi vairāku Kriminālprocesa normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

Pirmās instances tiesa Helmanim un Robežniekam katram piesprieda 38 000 eiro sodu par izspiešanu grupā, un Rīgas apgabaltiesa šo spriedumu atstāja nemainītu.

Helmanis, komentējot Senāta spriedumu, aģentūrai LETA pauda viedokli, ka attaisnojošam tiesas spriedumam bija jābūt gan pirmajā, gan otrajā tiesas instancē. "Šī lieta bija absolūti izdomāta un politiski konstruēta. Esmu 11 gadus pavadījis uz tiesas sola, kas ir bijis pazemojoši. Agri vai vēlu patiesība nāk gaismā. Senāta spriedums apliecina, ka dzīvojam tiesiskā valstī," teica Helmanis.

2009.gadā Valsts policija Helmani aizturēja saistībā ar lietu, kas ierosināta par mēģinājumu izspiest naudu, lai Ogres televīzijā netiktu demonstrēts kāds kompromitējošs sižets. Vienlaikus tika aizturēts Robežnieks.

Helmanis kopā ar Robežnieku apsūdzēti par līdzekļu izspiešanu no Helmaņa bērnu krusttēva, toreizējā Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa pirms pašvaldības vēlēšanām.

Neminot apsūdzēto vārdus, prokuratūra iepriekš norādījusi, ka 2009.gada aprīļa beigās apsūdzētais, izmantojot apstākli, ka 2009.gada 6.jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, vienojās ar otru apsūdzēto par naudas prettiesisku pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta.

"2009.gada pavasarī apsūdzētais, atrodoties kādas kafejnīcas telpās, psihiski iedarbojoties uz cietušo, paziņoja vīrietim, ka īsi pirms pašvaldību vēlēšanām "Ogres televīzijā" plānots pārraidīt kompromitējoša satura filmu par Ogres deputātu un citiem vietējās pašvaldības deputātiem, kas viennozīmīgi varētu kaitēt cietušajam gan kā Ogres novada domes deputātam, gan kā nākošā sasaukuma deputāta kandidātam," iepriekš norādījusi prokuratūra.

Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš toreiz atzīmēja, ka minēto televīzijas sižetu neviens neesot redzējis, tādēļ nevarot to komentēt.

Helmanis pret viņu vērsto apsūdzību nosaucis par politisko izrēķināšanos un uzskata, ka lieta pret viņu sākta, pateicoties viņa politiskajam oponentam Kārkliņam. Pēc Helmaņa teiktā, Kārkliņš vēlējies panākt detālplāna apstiprināšanu lielveikala būvniecībai, pret ko stingri iestājies Helmanis, jo konkrētajā teritorijā izveidota piemiņas vieta represētajiem.

Pērn augustā Helmani aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). KNAB sāktais kriminālprocess sākts pērn 6.augustā pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta pirmās daļas un 275.panta pirmās daļas. Proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu.

Krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Helmanis, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izkrāpa pašvaldības finanšu līdzekļus, izmantojot ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu viltotu darba nespējas lapu. Pērn februārī veikto krāpniecisko darbību rezultātā pašvaldībai nodarīts zaudējums ne mazāk kā 855,71 eiro apmērā.

Helmanis Latvijas Televīzijai pauda viedokli, ka situācija esot pārpratums un esot saistīta ar slimības lapu, ko viņš izņēmis ASV, kad tur ārstējies. Viņam esot bijušas ilgas veselības problēmas. "KNAB to noskaidros, un tur nebūs nekādas problēmas," teica Helmanis.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti