Prokuratūra nosūtījusi dokumentus Saeimai par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (Jaunā konservatīvā partija (JKP)).

Par to otrdienas rītā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, norādot, ka prokuratūra ir pārliecināta, ka pret Jurašu var sākt kriminālvajāšanu. Vēlāk prokuratūra paziņojumā medijiem informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Saeimā vērsās 18. janvārī.

Lieta ir saistīta ar nu jau izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis tā dēvētajā "Latvijas Dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā.

Ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs ir izpaudis valsts noslēpumu.

“Tieši tāpēc ir jānoskaidro patiesība, un tas arī tiks izdarīts,” medijiem pauda Kalnmeiers.

Ēriks Kalnmeiers: Par lūgumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai
00:00 / 00:22
Lejuplādēt

“Tas, ka personu lūdz izdot kriminālvajāšanas uzsākšanai, vēl nenozīmē, ka šī persona ir atzīta par vainīgu, nekādā veidā”. Ir pietiekoši daudz gadījumu praksē, kad kriminālprocesu izbeidz, tāpēc pašlaik runāt par personas vainu ir stipri pāragri, uzsvēra Kalnmeiers.

Savukārt Jaunā konservatīvā partija paziņojumā medijiem norādīja, ka kriminālprocess pret Jurašu uzsākts nepamatoti.

"Tiesiskās valstīs trauksmes cēlājiem tiek nodrošināta valsts aizsardzība, un tāpēc arī Latvijā nav pieļaujams, ka pret trauksmes cēlājiem notiek prettiesiska vēršanās," norādīts partijas paziņojumā.

Detalizētāk par situāciju JKP sola informēt otrdien, 22. janvārī, plkst.14. Preses konferencē piedalīsies Jaunās konservatīvās partijas valdes locekļi Juta Strīķe, Juris Jurašs un partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24. janvārī, varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūru LETA informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība).

Komisijas vadītāja Latvijas Radio sacīja, ka komisijā “slēgtā sēdē, pieaicinot iesniedzējus un citas piederīgas personas, iepazīstamies ar to, balsojam, bet, protams, izšķīrējs ir visas Saeimas balsojums”.  

Janīna Kursīte-Pakule: Komisija lems par Juraša izdošanu
00:00 / 00:12
Lejuplādēt

Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

KONTEKSTS:

2016. gada vasarā Juris Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad - Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska pagājušā gada 15. jūnija lēmumu. Lieta tika nodota atpakaļ izmeklēšanai, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, iespējams, miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts 2018. gada septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti