Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vēlas izmaiņas arī Saeimas prezidijā un komisijā

Soda bijušo Jelgavas bērnunama vadītāju

Prokuratūra bijušajai Jelgavas bērnunama vadītājai piemēro 2500 eiro sodu

Ar prokurora priekšrakstu par sodu un apsūdzētās vainas atzīšanu pabeigta krimināllieta par bijušās Jelgavas bērnunama vadītājas Maijas Neilandes pārkāpumiem. Maijai Neilandei noteikts sods sešu minimālo mēnešalgu apmērā – nedaudz vairāk par divarpus tūkstošiem eiro.

Sabiedrisko mediju rubrika “Sistēmas bērni” sākās tieši Jelgavā, Jelgavas bērnunamā. Izvērtējot bērnu individuālās vajadzības, pieaicinātie speciālisti ieraudzīja to, kas parasti tiek slēpts no svešām acīm – gan fizisko, gan emocionālo vardarbību. Bērnus svešu cilvēku klātbūtnē varēja paraut aiz matiem, likt piespiedu kārtā ēst vai arī noniecināt un apsaukāt. Speciālistu secinātais liecināja par ilgstošu sistēmu.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzsāka vairākas administratīvās lietvedības. Daži aprūpētāji zaudēja darbu, daudzi darbu institūcijā pameta pēc pašu vēlēšanās. “Ideāli mēs nestrādājam, bet nekādi pārkāpumi tur netika atklāti. Protams, ka darbs ir jāpilnveido,” tā bijusī iestādes vadītāja teica īsi pēc tam, kad viņas darba devējs – Jelgavas pilsētas dome – bija veikusi vadītājas darba izvērtēšanu un atzinusi, ka, veicot dažus uzlabojumus, Neilande var turpināt vadīt Jelgavas bērnunamu. Mazliet vēlāk Neilande darbu tomēr uzteica.

Tagad, kad Valsts policija pabeigusi apjomīgo krimināllietu un nodevusi to prokuratūrai,

bijusī bērnunama vadītāja pilnībā atzinusi savu vainu valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanā, radot būtisku kaitējumu, kā arī atzinusi vainu ļaunprātīgā aizbildņa tiesību izmantošanā, kaitējot aizbilstamajiem.

“Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, viennozīmīgi konstatēju, ka apsūdzētās vaina ir pierādīta un viņai par to ir nosakāms sods. Taču, ievērojot tos apstākļus, ka Maija Neilande atzina sevi par vainīgu, izdarīto nožēloja, es nācu pie secinājuma, ka tomēr visbargākais no soda veidiem – brīvības atņemšana – viņai nav piemērojams, un piemēroju naudas sodu,” skaidroja Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aivars Egle.

Sākotnēji gan lielākajai daļai iesaistīto iestāžu šķita, ka šādi amatpersonas pārkāpumi nav jāvērtē kriminālprocesa ietvaros. Tiesībsarga birojs lūdza uzsākt kriminālprocesu, bet policija sākotnēji to atteica. Tikai pēc atkārtota pieprasījuma tika sākts kriminālprocess.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka tas ir signāls citu bērnunamu vadītājiem: “Ja institūcijas vadītājs pieļauj, ka darbinieki ir vardarbīgi pret bērniem, ka viņi izmanto vardarbīgas disciplinēšanas metodes un uz to piever acis, institūcijas vadītājam par to ir jāatbild.

Un šis ir signāls sabiedrībai, signāls arī citu institūciju vadītājiem būt redzošākiem, būt modrākiem, būt rūpīgākiem savu aizbildņa pienākumu izpildē.”

Maija Neilande prokurora noteikto sodu sešu minimālo mēnešalgu apmērā apmaksājusi dienā, kad saņēmusi prokurora priekšrakstu ar sodu.

Ģenerālprokuratūrā stāsta, ka šādas vienošanās kriminālprocesos tiek panāktas arvien biežāk, atslogojot tiesas un taupot līdzekļus. “Pēdējo piecu gadu griezumā šis skaitlis ir palielinājies, kad lietas tiek pabeigtas prokuratūrā, piemērojot konkrētos sodus; arī kriminālprocesa likums to paredz,” sacīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.

Jelgavas pilsētas dome, kas bija Mailjas Neilandes darba devējs laikā, kad tika veikti minētie pārkāpumi, prokuratūras lēmumu nekomentē, sakot, ka pašvaldības rīcībā par to neesot informācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti