Lēmumu par personu saukšanu pie atbildības 5. jūnijā pieņēma Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore, izvērtējot no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņemtos materiālus, informēja prokuratūra.
KNAB iepriekš lūdza apsūdzēt piecus cilvēkus, tostarp bijušo Rīgas Centrāltirgus priekšnieku Anatoliju Abramovu, par piesavināšanos.
Tagad prokuratūra piecas personas sauca pie kriminālatbildības par piesavināšanos lielā apmērā, par ko likums paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Bet divas valsts amatpersonas - akciju sabiedrības “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs un kādas nodaļas vadītājs - saukti pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Apsūdzētajām personām inkriminētie noziedzīgi nodarījumi pastrādāti no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada jūlijam. Šajā laikā Centrāltirgu vadīja Anatolijs Abramovs.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs prokuratūrai nesen nodeva kriminālprocesu, kurā par, iespējams, nelikumīgu vietu tirgošanu tā dēvētajā Nakts tirgū, aizdomās tur bijušo Centrāltirgus priekšnieku Anatoliju Abramovu, Valēriju Litvinu, kurš joprojām strādā tirgū strādā, un trīs bijušos tirgus uzraugus.
KNAB pārstāve Laura Dūša sacīja, biroja rīcībā ir pietiekošai daudz pierādījumu, lai šos cilvēkus sauktu pie atbildības.
„KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka laika posmā no 2014.gada aprīļa līdz 2015.gada jūlijam Rīgas domei piederošā kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs organizēja piesavināšanos lielā apmērā. Šis kapitālsabiedrības valsts amatpersona atbalstīja valdes priekšsēdētāja organizēto piesavināšanos. Savukārt trīs darbinieki piesavinājās kapitālsabiedrības naudas līdzekļus lielos apmēros, kas viņu rīcībā nonāca, veicot savus darba pienākumus,” stāstīja Dūša.
Ar Abramovu Latvijas Radio sazināties neizdevās, uz zvaniem un īsziņām viņš neatsaucās. Taču viens no viņa advokātiem, Andris Baumanis, sacīja, ka prokuratūrā nonākusī lieta patiesi ir saistīta ar Nakts tirgu.
“Tā ideja, cik es saprotu, ir tāda, tur it kā viņa vietnieks administratīvajos jautājumos ar tiem tirgus uzraugiem kasējis kaut kādu kreiso naudu un savā starpa dalījuši. Tajā skaitā dalījušies arī ar Abramova kungu, it kā. Nu tā es saprotu to ideju,” atklāja advokāts.
Advokāts sacīja, ka bijušais tirgus vadītājs uz prokuratūru vēl nav saukts un ar apsūdzību nav iepazīstināts. Taču, pēc advokāta vārdiem, klients savu vainu iespējamajā noziegumā neatzīst.
“Viņš sacīja, ka viņš neko nezina par tādu lietu, ka tur būtu kaut kāda kreisā nauda kasēta un kaut kas vēl darīts, viņš nav lietas kursā par to,” norādīja advokāts.
Abramova otrs advokāts Aldis Gēcis pieļauj, ka notikušais vispār ir pārpratums.
“Otra lieta, par tirdzniecības vietām kaut kāda atlīdzība viņam it kā tika nesta, un viņam to inkriminē it ka kā kukuļņemšanu, bet problēma ir tā, ka viņam bijis parādā viens cilvēks, un viņš apgalvo, ka tā nauda ir bijusi tā kā parāda atmaksa,” skaidroja advokāts.
Par summām, kāds pēc izmeklētāju domām iekasētas no Nakts tirgus bodniekiem, advokāts nezina. Arī KNAB summas, kuras dēvē par lieliem apmēriem, neatklāj.
Centrāltirgus vadītājs Andris Morozovs, kurš Rīgas pašvaldībai piederošajā tirgu vada apmēram gadu, telefonsarunā skaidroja, ka izīrēt bodes plačus ir normāla prakse.
Morozovs sacīja, ka tirgus cilvēkiem, kuri vēlas pārdot savu preci, izīrē tirdzniecības vietu, kurā tirgoties drīkst vienu dienu. Taču, ja preci izpērk ātrāk, tad pārdevējs placi pamet un vieta paliek tukša. Centrāltirgus šefs retoriski jautāja: “Vai viņi drīkst tukšo vietu izīrēt nākamajam veikalniekam ātrāk?”
„Ja lielāka daļa tirgotāju būs izpārdevusi savu preci un pametīs tirgu, tad tirgus būs tukšs. Tas pats arī notika tanī gadījumā. Cik es saprotu, tāda situācija arī notika. Vieta bija pārdota, jo bija palikusi tukša,” klāstīja Morozovs.
Morozovs nevēlas spekulēt, vai izmeklētāju pārmetumi ir pamatoti. Tirgus vadība gaidīs tiesa spriedumu.
Taču viņu dara uzmanīgu tas, KNAB šo lietu izmeklēja trīs gadus.
Kad KNAB sāka kriminālprocesu, tajā iesaistītie tirgus uzraugi, kuri it kā iekasēja pēc izmeklētāju domām, nelikumīgo naudu, tika atlaisti. Tad amatu zaudēja arī Abramovs. Bet Litvins, kurš, tāpat kā Morozovs, ir Rīgā pie varas esošās “Saskaņas” biedrs, tirgū strādā joprojām. Morozovs saka, ka tas bija iepriekšējās vadības lēmums.
Litvinu atlaist neļāvis arī likums, jo viņš bija atgriezies no bērnu kopšanas atvaļinājuma.
Morozovs sacīja, ka, konsultējoties ar KNAB, nolemts Litvinu vien pazemināt amatā. Litvins arī pats vēlējās darbu tirgū saglabāt.
„Mēs viņam dodam tādu iespēju. Kamēr nav tiesas lēmuma, tikmēr cilvēks ieņem amatu, kādu viņam drīkst pēc būtības ieņemt. Ņemot vērtā tos priekšrakstus, kurus mums no savas puses deva KNAB,” skaidroja Morozovs.
Taču šī nebūt nav vienīgā krimināllieta, kurā izskan Centrāltirgus vārds. Bijušais tirgus vadītājs Abramovs jau tiek tiesāts pa koruptīviem noziegumiem. Proti, par personīgām vajadzībām pieņemtu degvielas karti no firmas “Dezinfa”, kas uzvarēja 23 000 eiro vērtā iepirkumā par kaitēkļu iznīdēšanu tirgū. Viņa advokāts Baumanis sacīja, ka lietā ir trīs epizodes.
“Tur ir diezgan smieklīgi, apsūdzība par patronām, kuras atrada seifā, vecām kaut kādām medību bises patronām, par kurām viņš neko lāgā nezina. Tad par to pašu Nakts tirgu, ka viņš ir izpaudis ziņas par kratīšanu. Nu, vārdu sakot, kaut kādi tādi jocīgi apsūdzības uzrādījumi,” sacīja advokāts.
Vēl kādu citu lietu KNAB turpina izmeklēt, atzina Baumanis.
“Principā ir vēl trešā kaut kāda. Tai trešajā lietā arī kaut kāda kukuļņemšana jeb uzpirkšana, vai tirgošanās ar ietekmi. Grūti pateikt, kā viņi to tur formulē,” sacīja Baumanis.
Centrāltirgus ir Rīgas pašvaldībai piederošs uzņēmums, kurā akciju turētāja pilnvarotais pārstāvis ir mērs Nils Ušakovs. Viņa komentāru par tirgū notiekošo uzzināt neizdevās, jo mērs devies atvaļinājumā.
Jau ziņots, ka šī gada pavasarī tiesa sāka skatīt lietu, kurā par kukuļņemšanu ir apsūdzēts pēdējo dažu gadu laikā divas KNAB aizturēšanas piedzīvojušais kādreizējais Centrāltirgus vadītājs Anatolijs Abramovs. Pēc pirmās aizturēšanas viņš gan turpināja sniegt padomus valdei.
Arī otrajā kukuļošanas lietā KNAB aizturēja Abramovu, un viņa kabinetā tika veikta kratīšana.
