Prokremliskā informācija «Rīgas satiksmes» transportā Saeimai liek domāt jaunu regulējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vai monitori, kuros Rīgas un reģionu sabiedriskajā transportā pārraida dažādu informāciju, uzskatāmi par reklāmas nesējiem vai plašsaziņas līdzekļiem? Uz šo jautājumu atbildes trešdien, 10.maijā, meklēja Saeimas komisija, kuras darba kārtībā nonācis gadījums, kad galvaspilsētas mikroautobusos pasažieriem tiek rādīti melīgi un Krievijai tīkami vēstures fakti. Likumdevējam gan nācās atzīt, ka jaunajām tehnoloģijām normatīvu regulējumu tas nespēj laikus pielāgot, tādēļ viltus ziņas Rīgā patlaban apkarot grūti.

Martā Rīgas mikroautobusu ekrānos latviešu un krievu valodā rubrikā “Šī diena vēsturē”

tika publicēts it kā fakts, ka 1939. gada 22. martā Otrajā pasaules karā Vācija Lietuvai esot atņēmusi Klaipēdu.

Vēsturnieks un Saeimas deputāta palīgs Edgars Engīzers pēc tādas informācijas pārraidīšanas vērsis uzmanību, ka Otrais pasaules karš sākās tikai 1. septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai. Engīzers pieļauj, ka, iespējams, tādā veidā Rīga braucējiem cenšas mainīt priekšstatu par atbildīgajiem kara izraisīšanā.

“Rīgas sabiedriskā transporta medija vai izklaidējošās reklāmas politika mūs velk Krievijas informatīvajā telpā. Bet vismaz šobrīd tas ir absolūti likumīgi. Otrs ir viskliedzošākais jautājums - (..) šis konkrētais gadījums ļāva runāt par melīgas un madinošas informācijas izplatīšanu,” komentē Engīzers.

Tādēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti ieinteresējušies par to, kādiem mērķiem Rīgas dome izmanto iespēju ar monitoriem sabiedriskajā transportā informēt un izklaidēt pasažierus.

Būtiskākais jautājums - kādi normatīvi regulē tādos monitoros pārraidāmo informāciju un vai tādām mūsdienu mediju platformām ir kāds uzraugs.

Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne deputātiem atzina, ka pašlaik tiek strādāts pie preses likuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma uzlabošanas. Pašlaik par jebkādu saturu atbildīgs ir tā radītājs, atceroties, ka cenzūra ir aizliegta.

“KM ir sākusi darbu pie jauna mediju tiesiskā regulējuma, kur ņemsim vērā jaunās platformas un jaunus veidus, kā saturs tiek integrēts. Vēl viens jautājums ir sociālie tīkli un atbildība. Šobrīd likums demokrātiskā valstī neļauj kaut kādā veidā ierobežot saturu,” atzina Grišāne.

Saeimas komisijas deputātiem nācās atzīt, ka ar likumdošanas darbu viņiem sokas daudz gausāk par tehnoloģiju attīstību.

Savukārt mediju un reklāmas nozarē domas dalās, vai tādas jaunās tehnoloģijas uzskatāmas par plašsaziņas līdzekļiem vai reklāmas nesējiem. Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls uzskata, ka monitori mikroautobusos jāuzrauga tāpat kā televīzijas.

“Par saturu ir jābūt redakcionāli atbildīgai personai. Tāpat ir jābūt spēkā visiem ierobežojumiem, kas attiecas uz medijiem, piemēram, nedrīkst aicināt uz vardarbību, nedrīkst reklamēt narkotikas. Tajā pašā laikā neviens cilvēks nebrauks ilgāk ar tramvaju, lai noskatītos sižetu. Šajā gadījumā no tehnoloģiskā viedokļa, mūsu asociācijas ieskatā, šis medijs [Rīgas sabiedriskajā transportā] būtu pielīdzināms pārējiem medijiem un būtu jāpiemēro tie paši nosacījumi,” paskaidroja Muuls.

Saeimas komisija šodienas sēdē par konkrētu tālāko rīcību nevienojās. Deputāti gaidīs, kādus likumu uzlabojumus līdz rudenim rosinās Kultūras ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti