Aktuāli

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš par tiesu izpildītāju likumu

Aktuāli

Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis par ceļu konferenci

LR korespondente Vita Anstrate par deinstitucionalizāciju

Projekts «no iestādēm - uz ģimenisku vidi» kavējas: kārto papīrus un riskē ar ES naudu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijai jāiespringst, lai noteiktajā laikā – līdz 2023.gadam -  veiksmīgi pabeigtu deinstitucionālizācijas projektu jeb ģimeniskas vides nodrošināšanu bez vecāku apgādības palikušajiem bērniem, bērniem arī invaliditāti un personām ar garīgās veselības traucējumiem un nepazaudētu tam paredzēto Eiropas fondu finansējumu, LTV “Rīta panorāmai” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrolei bažas par 98 miljonu eiro projekta ieviešanu laikā.
  • Līdz šim vērtēti pakalpojumi un vajadzības, iztērēti 1,2 miljoni eiro.
  • Mērķi jāsasniedz līdz 2023.gadam, šogad bija jāsāk būvēt infrastruktūru, bet to vēl tikai plāno.
  • Valsts kontrolei arī jautājumi, kāpēc slēdz šos, ne citus aprūpes centrus.
  • Labklājības ministrija atzīst birokrātiju un kavēšanos; īpaši atpaliek Rīga un Latgale.
  • Sabiedrība nav gatava integrēt šos cilvēkus; informācijas kampaņas arī kavējas.
  • Eksperte norāda – projektā neiekļauj visas grupas, kurām tas vajadzīgs.
  • Nav zināms, kas notiks pēc 2023.gada, kad beigsies ES nauda.  

 

Projekta ieviešana kavējas vairāk nekā par gadu

Bažas par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas termiņiem un līdz ar to arī par pakalpojumu kvalitāti radušās Valsts kontrolei pēc revīzijas, kurā secināts, ka Labklājības ministrijai (LM) nesekmējas 98 miljonu eiro vērtā projekta uzraudzība un tamdēļ ieplānotās aktivitātes kavējas pat par pusotru gadu.

Valsts kontrole pērn vērtējusi, kā norit projekts attiecībā uz pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo valsts sociālās aprūpes centros. Šogad sākta nākamā revīzija attiecībā uz ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērnunamiem kopumā.  

Latvijā pašlaik gandrīz 80% no šiem cilvēkiem ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem koncentrēti slēgtās institūcijās.

Krūmiņa norādīja, ka aizvien daudz šo cilvēku saņem pakalpojumus institūcijās, un “negribam pateikt, ka institūcijās strādā slikti”, bet tās nenodrošina cilvēkiem iespēju komunicēt ar sabiedrību, nedod nodarbinātības iespējas.

LM projektā līdz šim ir apzinātas personas, kas saņems pakalpojumus, ir definēti pakalpojumu veidi, kā arī ir izvērtētas personu individuālas vajadzības. Izvērtēšanai iztērēti 1,2 miljoni eiro.

Krūmiņa LTV uzsvēra, ka projekts notiek līdz 2023.gadam un līdz tam laikam ir jāsasniedz mērķi.

Šobrīd, pēc sākotnēji iecerētā, jau vajadzētu būvēt nepieciešamo infrastruktūru, dienas centrus, pusceļa mājas, lai jau 2020.gadā uz tiem pārvietotu 700 personas, taču vēl aizvien norit tikai plānošana.

Laiks pavadīts dokumentu kārtošanā, bet ne sekmīgās sarunās ar projekta īstenotājiem – pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Valsts kontroles atbildīgā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava Latvijas Radio uzsvēra, ka, domājot par Eiropas naudas apguvi, nedrīkst koncentrēties tikai uz dokumentu sakārtošanu, jākoncentrējas uz mērķiem.

“Tomēr ministrija arvien vairāk attālinās no šiem sākotnējiem, ideālajiem mērķiem un iecerēm. Un tāpēc mēs uzskatām, ka ministrijai ir vairāk jākoncentrējas tieši uz to. Ministrijai ir jāmotivē tieši paši īstenotāji aktīvāk strādāt,” sacīja Vārava.  

Tāpat, lai taupītu naudu, plāno slēgt trīs valsts sociālās aprūpes centru filiāles, naudu novirzot citiem projekta mērķiem, bet kontroles ieskatā nav pietiekami izvērtēts, kāpēc slēgt, piemēram, Kalkūnus un filiāli „Teikā”. Allažu filiāle ir jau slēgta.  Valsts kontrole uzskata, ka daudz pamatotāka būtu filiāļu „Lubāna” un „Baldone” slēgšana. Tiesa, ziņojumā uzsvērts, ka filiāļu slēgšana gan nav uzskatāma par pašmērķi.

Ministrija atzīst birokrātiju un dažādas pašvaldību intereses  

Labklājības ministrija atzīst, ka kavēšanās daļēji saistīta arī ar lielo birokrātiju.

Ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs gan norāda, ka Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem ir savs reglaments un vadlīnijas.

“Protams, ja tas būtu valsts budžeta finansējums, tas būtu daudz vieglāk. Katrs iztērētais eiro centrs tiek pārbaudīts. Tas paredz, protams, virkni atskaišu. Mēs to nevaram ietekmēt, katrā projektā ir atskaites par katru darbu. Īstenībā projektā piedalās 115 pašvaldības. Katrai pašvaldībai ir savas intereses, un tomēr mums ir visu laiku jāsadarbojas ar pašvaldības vadību, ar sociālo dienestu. Sociālajam dienestam arī ne katrā pašvaldībā ir kapacitāte papildu pienākumiem,” norādīja Ivanovs.

Pašvaldības, kas projektā nepiedalās, tur esošo klientu skaitu plāno izvest sabiedrībā, neiesaistot pašvaldības, bet aktivitātes uzticot nevalstiskajam sektoram.

Īpaši kavējas Rīgas un Latgales plānošanas reģions, tie revīzijā pat netika analizēti, jo nebija, ko analizēt. Pašvaldības pārmetumus noraida. Piemēram, nesen atsevišķās vietās Latvijā izveidots tāds pakalpojums kā „atelpas brīdis”, kas ļauj vecākiem 30 dienas gadā atpūsties, bērnus nododot dienas centriem vai aprūpes centriem. Pašvaldības saka, arī šim pakalpojumam vajag telpas un speciālistus, kas būs gatavi strādāt, piemēram, lauku novados.

Bet plānošanas reģioni un pašvaldības vēl tikai izstrādā plānus. Atsevišķi pakalpojumi esot iedzīvināmi, negaidot būvniecību.  Pašvaldību savienības padomniece Ilze Rudzīte gan norāda, ka pārmetums pašvaldībām īsti nav pamatots, jo ne jau velti ir šis   projekts, kur jau sākotnējā novērtējumā ir konstatēts, ka šī pakalpojuma infrastruktūra ir nepietiekama, tās trūkst.

“Lai sniegtu kādu pakalpojumu, bez infrastruktūras mēs nu nekādi neiztiksim. Nākamais, ja ir infrastruktūra, tad jāpiesaista speciālisti un tad var sākties tieši šī te pakalpojuma sniegšana,” saka Rudzīte.

Un ir jāmaina arī sabiedrības attieksme, kas šo ideju līdz galam nesaprotot.

Valsts kontroliere Krūmiņa atzina, ka sabiedrība ne vienmēr gatava arī pieņemt, ka, piemēram, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, ir mums līdzās, nevis kaut kur tālu prom institūcijās.

Ja sabiedrība protestēs, tad arī nauda neko nelīdzēs. Ministrija iedalīja naudu sabiedrības informēšanas kampaņām, bet to ieviešana arī kavējas.  

Eksperte: Bažas par visu grupu neiekļaušanu un projekta likteni pēc tam

Neatkarīgā eksperte, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „SUSTENTO” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča Latvijas Radio pauda bažas par to, ka deinstitucionalizācija neskars visas sabiedrības grupas, kam tā nepieciešama. Piemēram, ārpus projekta atstāti cilvēki ar kustību traucējumiem, kuriem arī ir dažādas grūtības iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.

Tāpat 70% institūciju pašreizējo klientu paliks aprūpes iestādēs, un ir neatbildēts jautājums, kā tās padarīt šiem cilvēkiem draudzīgākas.

Tāpat revīzijas laikā esot apzināti arī vairāki pakalpojumi, kādi vēl būtu nepieciešami bez jau iepriekš nosauktajiem, piemēram, atbalsts mātēm ar bērniem, kurām nav kur dzīvot ilgākā laika periodā par pašlaik pieejamo pusgadu. Limbažu pašvaldība esot vēlējusies būvēt speciālas kotedžas specializētajām audžuģimenēm, kas uzņems bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Taču šādi pakalpojumi nav iekļauti Ministru kabineta noteikumos, un tāpēc šīs idejas neatbalsta.

Anča arī atgādināja, ka ir bažas par naudas pieejamību pēc projekta beigām. Pēc 2023.gada pašvaldībām un valstij pakalpojumi būs jāturpina nodrošināt pakalpojumus no saviem līdzekļiem, bet Ančai ir bažas, vai tad šiem procesiem tiks nodrošināta nepārtrauktība un turpinājums.

Par nepārtrauktību viņa raizējas kontekstā arī ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām: “Pavisam godīgi, mani biedē vēlēšanas. Mēs redzam, ka Labklājības ministriju lielā mērā vada ministrs, un, ja notiek izmaiņas, tad es nezinu, kā viss notiks. Tas arī mani biedē, jo, mainoties varai, varētu ļoti daudz kas mainīties.”

Tikmēr Krūmiņa uzsvēra, ka ir steidzami jāpabeidz plānošanas posms, jāsaprot, kurā reģionā kādi pakalpojumi un kādā apmērā jāsniedz, un jāvirzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti