"Delnas" direktors Gundars Jankovs Latvijas Radio raidījumā “Aktuālais temats” pastāstīja, ka iecere par šādu analīzi radās, jo iepriekš pētnieki veltīja uzmanību deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām, bet, redzot politiskās vides attīstību, “kopā ar “Providus” secinājām, ka ir jāpavēro arī, kā notiek likumdošanas process un kā notiek atsevišķiem indivīdiem un grupām labvēlīgo nosacījumu iekļaušanu likumos”.
Jankovs arī norādīja, ka pašlaik nav vienotu vadlīniju un kritēriju, kā atšķirt valsts sagrābšanu no parastas demokrātiskas interešu lobēšanas. Tāpēc projekta mērķis ir analizēt, kā strādā 12.Saeima, un radīt šādas vadlīnijas - ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt, lai nepieļautu valsts sagrābšanu.
Valsts sagrābšana ir politiskā korupcija, tā izpaužas kā kukuļošana, finansiāli ietekmējot politiķus, lai viņi pieņemtu labvēlīgus lēmumus. Arī caur partijas finansēšanas modeli iespējams ietekmēt lēmumu pieņemšanu, skaidroja “Delna” vadītājs
“Delna” un “Providus” projekta ietvaros atlasīs likumus, kurus analizēs, atlasīšanas metodoloģija būs publiski pieejama, un ik pēc diviem mēnešiem sabiedrībai arī būs pieejama informācija, vai nav konstatēti kādi mēģinājumi iestrādāt likumdošanā kādas normas, kas būtu īpaši labvēlīgas kādai grupai.
Ar šādu iniciatīvu organizācijas cer nākt palīgā deputātiem, kas grib darīt labas lietas, un aicināt sabiedrību iesaistīties un informēt par tiem likumprojektiem, kur ir valsts sagrābšanas pazīmes.
Ja “Delna” un “Providus” secinās, ka pastāv tādi riski, tās sola protestēt un iesaistīt arī attiecīgas nozares organizācijas, lai to nepieļautu.
“Jau sākotnēji mēģināsim nobremzēt kroplīgas normas,” sacīja Jankovs.
