Biedrības valdes loceklis Norberts Snarskis ir pārliecināts, ka šie cilvēki var strādāt ļoti dažādus darbus – uzkopt, gatavot ēdienu, aprūpēt dzīvniekus un palīdzēt senioriem.
Tomēr attiecībā uz viņu nodarbināšanu gan sabiedrībā, gan darba devēju vidū vēl aizvien valda dažādi aizspriedumi.
Projekta laikā secināts, ka tieši sākums darba gaitās gandrīz nevienam nav viegls un pašsaprotams, ir vajadzīgs atbalsts, cilvēks, kas mudina un palīdz darba gaitās un ikdienā. Latvijā tas gulstas uz šo cilvēku ģimenes locekļu pleciem, un biedrība aicinājusi Labklājības ministriju (LM) rast kādu risinājumu.
"Mēs šobrīd gribam vairāk runāt par to, ka ir vajadzīgs atbalsts – pastāvīgs atbalsts šiem cilvēkiem. Principā viņiem ir vajadzīgs šis līdzcilvēks.
Šobrīd valstiski mēs izmantojam ģimeni, bet tas īstenībā nav pareizi, jo tad mēs ģimeni padarām par līdzatkarīgu šim cilvēkam. Mums vajag, lai viņš dzīvo savu neatkarīgo dzīvi, nosacīti ar savu aprūpētāju vai savu mentoru, vai savu palīgu, vai līdzcilvēku," sacīja Snarskis.
Šādu atbalsta personu nodrošināšana nebūtu darba devēja uzdevums. Bet par to, biedrības ieskatā, būtu jāparūpējas valstij.
