Jaunu skolotāju sagatavošanas projektā "Mācītspēks" līdz šim reģistrējušies 330 interesenti. Vietu skaits – 100. Projektu īsteno nodibinājums „Iespējamā misija”.
Tā direktors Kārlis Kravis teic, ka pieteikumu aktivitāti ir mērena un vēl daudz darba jāiegulda, lai atrastu 100 labākos pretendentus.
„Reģistrācija ir tikai kontaktinformācijas atstāšana. Viņiem visiem vēl ir jāaizpilda pieteikuma anketas, kas ir pirmā kārta. Tas nozīmē, ka aptuveni 900 - 1000 reģistrācijas dos 600 pieteikumu anketas, kas rezultātā dos 100 jaunus skolotājus. Tas ir milzīgs darbs, jo, lai šie 330 reāli aizpildītu pieteikumu anketu, puse no viņiem būs jāapzvana vismaz divas reizes, lai viņi šo pieteikuma anketu aizpilda,” stāsta Kravis.
12 gados ar „Iespējamās misijas” starpniecību, kas realizē darba vidē balstītu modeli, ik gadus skolās nonākuši 20 - 25 jauni pedagogi. Aptuveni 70-80% no projekta absolventiem pēc pieciem, septiņiem gadiem turpina darbu izglītības jomā.
Arī projektā „Mācītspēks” tiks īstenota darba vidē balstīta apmācības metode.
„Jaunajā modelī projektā „Mācītspēks” viņi tāpat ar “Iespējamās misijas” dalību tiks piesaistīti, atlasīti. Viņi vasarā izies mācības un nometnē satiks bērnus. Un septembrī viņi nonāks skolās. Skolās četras dienas nedēļā viņi strādās kā skolotāji un piektdienās mācīsies attiecīgi Latvijas Universitātē, Liepājas Universitātē vai Daugavpils Universitātē,” stāstīja Kravis.
Projekts „Mācītspēks” ilgs divus gadus, un tajā aicināti cilvēki, kuri jau ir ieguvuši augstāko izglītību.
Pēc pirmā gada „Mācītspēka” 100 dalībnieki iegūs otrā līmeņa profesionālo izglītību - kvalifikāciju ''skolotājs''. Kārlis Kravis teic, ka šādi kaut nedaudz varēs aizpildīt vakantās skolotāju vietas.
„Latvijā vidējais skolotāju vecums ir 48 gadi. 2019. gada vasarā, augustā, Izglītības ministrija, veicot pašvaldību aptauju, saprata, ka skolotāju trūkums kļūst ar katru gadu aizvien lielāks. Tolaik bija 380 vakances visā Latvijā. Ja mēs saliekam kopā skolotāju vidējo vecumu un tendenci pieaugt vajadzībai pēc skolotājiem sistēmā un skatāmies, cik daudz jaunu skolotāju ienāk sistēmā, tad tas skolotāju trūkums pēc pieciem vai desmit gadiem būs ļoti, ļoti liels,” norāda Kravis.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone skaidro, ka ir dažādi iemesli, kas veicina pedagogu skaita sarukumu skolās.
“Demogrāfiskās tendences. Mums sistēmā ir ļoti daudz pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku, kuri gluži vienkārši iziet no šīs nodarbinātības. Atalgojuma struktūra tautsaimniecībā: ir jomas, kurās tās kompetences, kas piemīt skolotājiem, ir pieprasītas un tiek apmaksātas daudz vairāk. Protams, arī paša darba specifika. Darbs ir ārkārtīgi emocionāli izaicinošs un smags.
Ir cilvēki, kas vienkārši izdeg strādājot un jūt nepieciešamību nomainīt profesiju,” skaidro Jansone.
Tuvākajos gados demogrāfisko tendenču rezultātā nomainīsies aptuveni 50% pedagogu. Sliktā ziņa ir tā, ka ne visi, kas izvēlējušies studēt pedagoģiju, pēc tam arī strādā skolās. Patlaban Latvijā šo profesiju var apgūt sešās augstskolās.
“Problēma ir tāda, ka viņi ilgtermiņā nenoturas skolu sistēmā. Līdz ar to, ja mēs skatāmies to beidzēju skaitu, kas aiziet pirmajā gadā strādāt, tad tas varbūt šobrīd vairs nav tik kritisks, kā tas bija pirms dažiem gadiem, kad puse neizvēlējās skolotāju profesiju. Tagad tas [palicēju] procents ir augstāks. Problēma ir tā, ka, skatoties piecu līdz desmit gadu perspektīvā, no šī iesaukuma ir tiešām palikuši pāri 10-15%,” saka Jansone.
Uz jautājumu, vai projekts „Mācītspēks” būs tikai kā ūdens pile trūkstošo pedagogu jūrā vai tomēr nozīmīgs pienesums un šādu projektu būtu vērts turpināt arī nākotnē, Jansone teic, ka šis projekts izglītības reformā paredzēts kā īstermiņa risinājums, bet tā nozīmi varēs vērtēt pēc laika.
“Šī jaunā studiju programma tapa struktūrfonda ietvaros. Protams, mēs to testējam kā pilotprojektu. Tas, ko mēs valdībai esam apsolījuši, ka nākamgad un vēl pēc gada mēs iesim ar tādu informatīvu ziņojumu uz valdību, stāstot par šīs programmas rezultātiem, panākumiem. Mēs tiešām ceram, ka mums būs pozitīva informācija, ko parādīt, - ka šī programma strādā, dod rezultātus.
Un tas būs jautājums, kā šo projekta ietvarā tapušo risinājumu nostiprināt un padarīt ilgtspējīgu,” saka Jansone.
Projekta „Mācītspēks” budžets divarpus gadiem ir 2,9 miljoni eiro. No tiem 85% piesaistīti no Eiropas struktūrfonda naudas. Dace Jansone pieļauj, ka gadījumā, ja projekts nesīs labus rezultātus, tad varēs domāt par citu finansējuma formulu.
